„Desmit Sfirotu Mācība”, 1. nodaļa, 4. p. …Apkārt centrālajam punktam palika brīva vieta, gaiss un tukša telpa.

Šis samazinājums bija vienmērīgs, tāds, ka brīvā telpa no visām pusēm izveidojās pilnīgi apaļa, nevis kā taisnstūris ar izvirzītiem stūriem, jo arī Bezgalība sevi samazināja apļa veidā, vienmērīgi no visām pusēm.

No gaismas puses nav nekādu pakāpju un tā visu piepilda vienmērīgi, tāpēc arī Malhut, sajūtot sevi kā saņemošu no gaismas, veica vienmērīgu samazinājumu. Patreiz nav nekādas atšķirības starp augšieni un leju, nav nekādu pakāpju, bet pilnīgi vienlīdzīga attieksme pret jebkuru saņemšanu sevis dēļ, kas tajā atklājās.

Samazinājums darbojas vienādi – uz pašu mazāko un pašu lielāko egoistisko vēlmi. Malhut it kā saka: „Ja neesi virzīts uz atdevi – tātad uz mani neattiecies!” – un attālina no sevis visas šīs īpašības.

Tas ir ļoti smalks princips. Tas parāda tīru, globālu, bezgalīgi taisnīgu un prasīgu pieeju, kura ļauj mums nedaudz saprast galīgās izlabošanās (Gmar Tikun) stāvokli. Šajā stāvoklī vissīkākajai lietai ir vienlīdzīga nozīme – ja arī vismazākā veseluma daļa nav izlabota, tad tas ir tāpat, it kā būtu neizlabotas visas.

Tur var atrasties miljardi vēlmju, taču starp tām nav lielas un mazas vēlmes, augšas un apakšas, pa labi un pa kreisi, nav nekādu atšķirību. Vēlmes daba nav svarīga: viens vēlas ēst, cits – dzert, trešais – atpūsties. Svarīgi, vai tu to vēlies egoistiski, vai atdeves dēļ. Tādi stingri, izvēles principi darbojas garīgajā.

No nodarbības pēc „Desmit Sfirotu Mācības”

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība | Add Comment →