Kas tev rokās – zizlis vai čūska?

Grāmata „Šamati”, no raksta „Zizlis un čūska”: … Mozus atbildēja: „Taču viņi man nenoticēs…”. Radītājs viņam sacīja: „Kas atrodas tavā rokā?” Viņš atbildēja: „Zizlis”.

Radītājs sacīja: „Nomet to zemē”. Viņš nometa, un zizlis pārvērtās par Čūsku – un Mozus skrēja prom no tā (Šmot 4).

Pastāv tikai divi stāvokļi: svētums (šķīstība, atdeve, „Radītāja dēļ”) vai nešķīstais spēks, sitra ahra (egoisms, „sevis dēļ”). Nav stāvokļa, kas atrastos vidū starp tiem – tas pats zizlis pārvēršas par Čūsku, ja to nomet zemē.

Tādēļ Radītājs jautāja Mozum: „Kas atrodas tavā rokā?”. „Roka” nozīmē izzināšanu, jo turēt rokās – nozīmē sasniegt un saņemt. Un atbildēja: „Zizlis” (ivritā „mate”).

Tas nozīmē, ka visi viņa sasniegumi izveidoti balstoties uz maziskām lietām (ivr. „mata”) pēc savas nozīmes un svarīguma, – tas ir, uz „ticību augstāk par zināšanām”. Jo ticība saprātīga cilvēka acīs ir kaut kas, kas nav svarīgs un ir mazisks…

Pastāv viena smalka un pastāvīga noskaidrošana, kas jāveic cilvēkam, lai virzītos dvēseles labošanas ceļā, kas dēvēts „Zizlis un čūska”. Var pārbaudīt sevi tādā veidā: ja man ir stipra vēlme kaut ko izdarīt, un saprotams, ka tas ir sevis dēļ, un es pats apzinos, ka tādā veidā izpaužas mans egoisms, kas kvēlo man iekšienē – tad tajā pašā brīdī, kad es to saprotu, man nepieciešams papūlēties pacelties tam pāri.

Kaut gan manā iekšienē ir liela vēlme tiesāt biedru, lai lemtu, atdalīties no viņa vai pietuvoties – taču virs tā visa man jāpieliek pūles, un jāpaceļ viss savs naids un atšķirtība, vilšanās un prasības pret citiem biedriem, skolotāju un Radītāju un jāiet ar ticību augstāk par zināšanām.

Taču man jasaprot, ka tieši tie nosacījumi, kuri man doti – tas pats „zizlis”, kurš man jāpaceļ un jāpaņem rokā, kļūs par manas ticības simbolu un palīgu manā virzībā uz priekšu.

Taču, ja es nometu zizli zemē saskaņā ar savu vēlmi („zeme”/ arec, „vēlme”/ racon), tad tas pārvēršas par čūsku. Man jāizdara tāda noskaidrošana, lai savā iekšienē sajustu šos divus punktus, kas pastāvīgi atradās manī, un bija pretrunā viens otram. Mans ego deg un vēlas nosodīt visus: biedru, skolotāju, Radītāju. Tā pretenzijas un dusmas pilnīgi taisnīgas, iekšienē tas patiesi ir sašutis attiecībā pret viņiem visiem. Taču augstāk par to es strādāju ar to, lai viņus mīlētu, attaisnotu un atdotu viņiem no visas savas atvērtās sirds – ar ticību augstāk par zināšanām.

Kad sajūtu šos divus punktus kopā, tas nozīmē, ka es pareizi līdzsvaroju sevi savā tekošajā stāvoklī. No tādiem punktiem veidojas mans ceļš uz radījuma mērķi.

Uz šī ceļa es ieraudzīšu, ka ikreizi mani pārņem jauni aprēķini un kritika, jaunas noskaidrošanas starp mani un apkārtni, lai es no jauna padomātu, ka taisnība ir man, ne viņiem. Šis darbs sākas uzreiz, tikko tiek organizēta grupa.

Cilvēki dosies ar ticību augstāk par zināšanu, vai arī viņi iegrims šajos iztirzājumos, un turpinās ceļu čūskas pavadījumā, nometot zemē savu zizli, – tas ir, ticības augstāk par zināšanām vietā mēros ceļu ar ticību zināšanu līmenī vai zemāk par to. Tad atliks tikai gaidīt, kad tie atmodīsies, taču tam var būt nepieciešams ļoti daudz laika, un neviens nezina, kad tas notiks.

No nodarbības pēc raksta no “Šamati” grāmatas

Avots krievu valodā

Diskusijas | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa: