Globālisms – zinības par cilvēces kopīgajām problēmām. Šīs zinības radās 2. pasaules kara izraisīto problēmu pētniecības rezultātā. Problēmu pētniecība iezīmēja globālu procesu rašanās sākumu pasaulē. To risināšana prasīja visas cilvēces iesaistīšanos, kur no risinājuma rezultāta atkarīga tās tālāka eksistence.

Šīs problēmas radās un eksistēja vienmēr, taču kā lokālas, un ieguva globālu raksturu cilvēces integrācijas rezultātā. Globālās problēmas radušās nevis šķietamā mums cilvēces stihiskās attīstības ceļā, bet sabiedrības attīstībā tās ieprogrammējusi daba.

Problēmu globālais raksturs izriet no pasaules integrālo atkarību rašanās fakta, un to nevar atrisināt viena valsts vai daļa valstu, cita no citas izolēti. Globalizācija parādās arī problēmu savstarpējā saistībā – tajā, ka nav iespējams atrisināt vienu problēmu, neatrisinot pārējās.

Problēmu globālais raksturs liek  to izpētei un risināšanai izmantot globālu metodiku. Risinājumiem jāizriet no tā, ka visas cilvēces intereses vienmēr un visā atrodas augstāk par jebkuras tās daļas interesēm. Atteikšanās no protekcionisma un sāncensības. Pilnīgas mijiedarbības izveide planētas mērogā, visu barjeru iznīcināšana starp tautām un cilvēkiem.

Tomēr tieši globālās problēmas ved mūs pie uzskata par cilvēci kā globālu, integrālu sistēmu, atklāj mums pretmetus “cilvēce – daba”.

Līdz šim visas cilvēces izdzīvošanas stratēģijas ir aicinājušas samazināt eknomisko un demogrāfisko izaugsmi. Citi ieteica īstenot to diferencēti pa reģioniem, lai ar laiku izlīdzinātu visus pasaules reģionus. Pakāpeniski izpaužas jebkuras pieejas bezspēcība globālo problēmu risināšanā. Tas ir tāpēc, ka tās atrisināt iespējams ar integrālu spēku un paceļoties pāri visām cilvēces barjerām.

Pirmo reizi terminu globalizācija izmantoja R. Robertsons 1983. gadā. Viņš uzskatīja, ka cilvēcē veidojas globāla apziņa, kas pilnībā izmainīs cilvēci. Tas ir iespējams lielu ciešanu ietekmē vai kabalas izplatīšanas ceļā – egoisma, kā visu problēmu cēloņa, labošanas metodikas ceļā.

Avots krievu valodā

Filed under: Krīze un globalizācija | Add Comment →