Vispasaules kongress „We!”, 4. nodarbība, Ņūdžersija

Zoar Grāmatā ir vairums dažādu stāstu, kas uzrakstīti alegoriju (midraš) valodā – it kā par cilvēkiem un eņģeļiem (dabas spēkiem), dzīvniekiem un augiem, jo šīs Grāmatas autori vēlas mums paskaidrot visus radības līmeņus – nedzīvo, augu, dzīvnieku un cilvēka.

Bāls Sulams sagatavoja četrus priekšvārdus Zoar Grāmatai:

1. „Ievads kabalas zinātnē” (Pentateihs) – zinātnisks priekšvārds, kurā viņš izskaidro pasauļu, parcufim, sfirot uzbūvi, gaismu un vēlmju/ tilpņu/ kelim mijiedarbību.

2. „Komentāra Sulam ievads”, kas saistīts ar iepriekšējo ievadu. Šei tāpat viņš izskaidro darbu trijās līnijās, ar gaismām un vēlmēm, tikai daudzkārt atdalītākā, dvēselei tuvākā veidā.

3. „Ievads Zoar Grāmatā” – šajā priekšvārdā Bāls Sulams skaidro realitātes uztveri, stāstot par to, kā mēs no mūsu parastās, pasaulīgās īstenības uztveres pārejam uz garīgo, sākot uztvert realitāti caur šīs pasaules prizmu, kura kļūst caurspīdīga, un mēs redzam darbojošos tajā spēkus, nevis pasaules ārējo ainu. Tieši tāpat, lūkojoties uz datora ekrānu, mēs redzam kaut kādu attēlu. Taču tas eksistē tikai attiecībā pret mums, jo mēs speciāli radījām šo ekrānu un tādu attēlošanas veidu. Taču patiesībā tā ir tikai informācijas ārējā izpausme, kas atrodas datora iekšienē cietajā diskā. Ja mēs varētu nolasīt informāciju tieši no diska, mums būtu nepieciešams to izvilkt uz ekrāna un lasīt no ekrāna.

Kabalas zinātne ļauj mums tieši ieiet iekšējā, slēptajā realitātes daļā un redzēt nevis ārējo formu, kas patreiz mums ainojas, bet notiekošo iekšienē – spēkus, kas darbojas ārpus mums ierastās pasaules ainas.

Šajā priekšvārdā Bāls Sulams tāpat skaidro, ka mūsu realitātes uztvere dalās četrās sastāvdaļās: būtība, abstraktā forma, forma ietērpta matērijā un matērija.Līdz galīgajai labošanai (Gmar Tikun) mēs izzinām tikai mūsu matēriju, – tas ir, vēlmi un formu, kurā šī vēlme ietērpjas, – egoistisko vai garīgo. Abstrakto formu mēs nevaram atklāt, vēl jo vairāk būtību. Tādā veidā mēs virzamies uz priekšu līdz galīgajai labošanai. Tāpēc kabalas zinātne ļoti stingri brīdina mūs nenodoties fantāzijām, bet būt ļoti reāliem cilvēkiem ar zinātnisku pieeju, censties ar veselu prātu, sajūtamā formā atklāt garīgo pasauli.

4. „Priekšvārds Zoar Grāmatai”. Tajā Bāls Sulams izskaidro vairums problēmu, ar kurām cilvēks saskaras savos jautājumos: kas mēs esam, kas ir mūsu būtība, kāda ir mūsu loma šajā pasaulē, kādēļ Radītājs radīja mūs tik sabojātus, maziskus un ienīstamus, kādēļ mums jāiziet viss šis ilgais ceļš, kādēļ mums Viņam jāpielīdzinās un tā tālāk. Šī priekšvārda sākumā Bāls Sulams uzdod šos jautājumus un tālāk uz tiem atbild.

Priekšvārda beigās ir ļoti īpaša, pazīstama, plaši izplatīta nodaļa, kurā viņš raksta par mūsu labošanos mūsdienās. Tur viņš skaidro, ka pasaule dalās uz iekšējo un ārējo daļu.

Cilvēki, kuri sajūt savu piederību garīgajai izzināšanai, tiek dēvēti par pasaules iekšējo daļu. Tieši viņiem savstarpēji jāapvienojas un jāizmanto Zoar Grāmata, lai piesaistītu sev labojošo gaismu.

Ar to viņi kļūs par visas pasaules garīgo avotu, garīgo centru. Apveltīti ar garīgo spēku, viņi izplatīs kabalas zinātni un visa pasaule sajutīs, ka viņos ir kaut kas augstāks – zinības, prāts, pareiza, saprātīga pieeja notiekošajam pasaulē, atbildes uz jautājumiem par notiekošo.

Pasaule sāks saprast, ka šie cilvēki atrodas uz daudzkārt augstākas pakāpes nekā visi zinātnieki, un it kā šīs pasaules dižie, jo apveltīti ar zināšanām par spēkiem, kas darbojas un maina šodien mūsu pasauli tādā neparedzamā veidā.

Tad, pēc pretestības un sadursmēm, pasaule tomēr sāks pietuvoties šiem cilvēkiem, redzēt viņos augstāko spēku, augstāko gudrību. Tādā veidā visa pasaule gala rezultātā nonāks pie labošanās,

jo labošanās notiek starp šiem cilvēkiem, kuri tiek uzskatīti par pasaules iekšējo daļu, – cilvēkiem ar punktu sirdī, bet visa pārējā pasaule tikai pievienosies viņiem, tāpat kā šodien cilvēku vairums dzīvo savu ierasto dzīvi, bet valda pār pasauli tikai saujiņa cilvēku.

Bāls Sulams „Priekšvārda Zoar Grāmatai” beigās skaidro, ka visa cilvēce attīstīsies līdz tam brīdim, kad visa pasaule savienosies kopā, visi kļūs kā viens veselums, pateicoties tai pašai Zoar Grāmatai, un sasniegs tās pašas mūžsenās desmit sfirot, par kurām rakstīja rabīns Šimons un viņa deviņi skolnieki.

No kongresa „WE!” 4. nodarbības, Ņūdžersija

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Kabalas apgūšana, Kongresi, Norises, Realitātes uztvere, ZOAR | Add Comment →