Jautājums: Maskavas kongresa gaidās Jūs teicāt, ka ir laiks pierast pie virtuālajiem Kongresiem, un sajust vēl lielāku saikni, atrodoties pie ekrāniem. Ko tas nozīmē?

Atbilde: Kongress ir izrāviens. Taču paralēli izrāvieniem, mums katru dienu ir jāveido starp mums saikne, pie tam tāda, kas pastāvīgi pastiprinās. Ar kongresu palīdzību mēs radām apvienošanās impulsus, bet kongresu starplaikos nepieciešama pastāvīga saikne, kas ar katru dienu stiprinās.

Citas izejas nav, jo mums jānonāk pie «apaļas», globālas, integrālas pasaules. Tie nav tikai vārdi.

Nedrīkst pārraut saikni pēc trīs dienu ilga kongresa, šai saiknei ir jākļūst par pasaules dienas kārtības pamatu. Lūk, tas no mums tiek prasīts.

Tāpēc mums jāizveido tādas sasvtarpējās attiecības, kas palīdz uzturēt pat virtuālu saikni, vienam otru neredzot un nedzirdot. Tāpēc arī radās internets, lai palīdzētu visai pasaulei saliedēties vienotā veselumā, pāriet no apvienošanās materiālājā, virtuālajā pasaulē uz apvienošanos garīgajā pasaulē. Mums šis instruments ir jāizmanto.

Tādējādi es domāju, ka nākamie mūsu kongresi būs nelieli, aptuveni 1000 – 2000 biedru, kuri atbrauks no konkrēta reģiona. Visi pārējie kongresos piedalīsies virtuāli, un tas viņiem nemaz netraucēs. Tieši pretēji – visi būs vienā, kopīgā stāvoklī un tie, kuri piedalās virtuāli nejutīs vājāku saikni kā tie, kuri atrodas uz vietas.

Tas dos mums iespēju rīkot daudzus kongresus gadā, turklāt katru gada dienu mēs varēsim uzturēt nesaraujamu saikni. Pietiek tērēt lielu naudu diviem lieliem kongresiem gadā, pēc kuriem mēs atkal krītam atpakaļ parastajā stāvoklī. Es vēlos pārcelt akcentu no fiziskā kongresa uz iekšējo, un no tā – uz ikdienas iekšējo savstarpējo saikni.Tas ir ļoti svarīgi.

Citādi mēs nespēsim radīt iespēju atklāt Radītāju starp mums.

No nodarbība par Bāla Sulama vēstuli

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Kongresi, Norises | Add Comment →