Mūsu vēlmei jābūt vienotai. Katrā no mums ir divas daļas: vīrišķā un sievišķā. Es ietekmēju tevi, tu – mani un citus, bet citi – atkal ietekmē mani un tā tālāk. Nedrīkst būt tā, ka es rūpējos par sevi. Pats sevi es nekad nepiepildīšu. (vairāk…)
Ja vien mēs redzētu šo Radītāja spēli, tad saprastu, ka mūsu dzīvē viss notiek ar nolūku, lai novestu pie vienīgā mērķa – nepieciešamības vērsties pie Radītāja. Taču spēks, kas pakāpeniski, soli pēc soļa mūs attīsta un liek vērsties pie Radītāja – tiek dēvēts „Faraons”, Radītājam uzticīgs vergs.
Viņš viltīgi piemāna mūs, sit un izraisa grūtības dzīvē, liek ceļā šķēršļus – tas viss ir Faraona darbs. (vairāk…)
Šodien nopietnu ekonomisko procesu laiks. Sākas jauns krīzes vilnis, un tas prasa no pasaules elitēm pieņemt lēmumus, uz kuriem tās nav gatavas. Visiem nāksies pāriet uz ierobežotu patēriņu.
Patēriņa sabiedrība beigusies! Uz Zemes nav resursu neapturamai attīstībai. Zelta miljards nespēj piedāvāt savu dzīves līmeni un savus ideālus pārējiem sešiem miljardiem. Ar to tas izsauc uz sevi naida uguni un vēlmi to aplaupīt.
Jautājums: Ar kādu nolūku, ar kādu prasību mums jāieiet Pesahā?
Atbilde: Nav cita nolūka vai citas domas, kā tikai nodoms par vienotību. Mūsu vienotībā mēs vēlamies atklāt Radītāju, bet Radītājs – tā ir atdeves un mīlestības īpašība, fundamentāls visuma spēks, kuru vēlamies atklāt mūsu vidū. (vairāk…)
Jautājums: Ārējā pasaule rada milzum daudz traucēkļu iekšējam darbam. Tomēr kāpēc tā ir nepieciešama?
Atbilde: Ja tu nebūtu saistīts ar apkārtējo sabiedrību, ja nebūtu «izkaisīts» starp cilvēkiem, tad tava izlabošanās būtu daudz ilgāka, simtiem gadu ilga. (vairāk…)
Cilvēka materiālā attīstība apstājas un atbrīvo vietu jaunam etapam.
Šodien visas mūsu dzīves sfēras pārņem izmisums. Lieta nonāk tiktāl, ka mēs nezinām, ko darīt ar bērniem. Mēs laidām tos pasaulē laimīgai dzīvei, taču pie apvāršņa nekas līdzīgs nav novērojams.
Mēs esam nonākuši jaunā attīstības posmā un sākam saprast, ka indivīds vienkārši neeksistē, bet visa cilvēce – vienots veselums. Šajā veselumā ir apvienota nedzīvā, augu un dzīvnieku valsts, un tikai tā iekšienē mēs uztveram realitāti.
Mēs jau tuvojamies šādai pasaules uztverei. Tikai nepieciešams noturēt šo ieskatu un censties uzlūkot pasauli caur šo prizmu. (vairāk…)
Jautājums: No vienas puses, mēs sakām, ka dvēseļu sistēma absolūta un pilnībā izlabota, izņemot mani. No citas puses, sacīts, ka Šhina atrodas pīšļos, un cilvēkam jāraida lūgšana, lai to paceltu. Kā atrisināt šo pretrunu?
Atbilde: Es atrodos pretstatā sistēmai. Šī sistēma – pilnīga, izņemot vienu sastāvdaļu – mani. Es – tas pats sistēmas elements, kuram jāienāk tajā un jāpapildina līdz absolūtajai pilnībai.
Lūgšana par sabiedrību – tieksme uz atdevi tuvākajam, kas dzimst cilvēka iekšienē. Sākumā kā “tuvākos” viņš sajūt tikai savu grupu, tās iekšējās vēlmes.
Taču pēc tam viņš redzēs, ka visa pasaule atrodas vienotībā, un tā visa piepildīta ar Šhinu, Dievišķo klātbūtni. Tad viņam atklājas garīgā pasaule, augstākā realitāte. (vairāk…)
Jautājums: Vai mums, jūsu skolniekiem, kuri studē kabalu, bet nav ebreji, pieturēties pie Pesaha un citiem svētkiem? Pie mums daudzi saka, ka jāsteidzas iepirkt macu un taisīt Seder Pesahu.
Atbilde: Dārgie mani mācekļi. Mēģināšu vēlreiz atbildēt vienkārši un galīgi, jo daudzkārt jau atbildēju. (vairāk…)
Pieteikties RSS barotnei