Mēs esam egoisti un varam darīt tikai to, kas ir svarīgs mūsu Ego. Kā no tā atbrīvoties? Lai to panāktu, mēs sekojam kabalistu rekomendācijām. Mums ir divas iespējas:

1. Virzīties uz priekšu dabas triecienu ietekmē, attīstīties bezizejas dēļ, līdz vēlēsimies tomēr atbrīvoties no ciešanām. Taču pastāvīga bēgšana no ļaunuma – ilgs un ļoti smags ceļš.

2. Izmantot saprāta “palielināmo stiklu”, negaidot līdz nāks dabas triecieni. Bāls Sulams savā rakstā “Reliģijas būtība un tās mērķis” skaidro, ka mēs varam paaugstināt savu uztveri, un precīzi atpazīt zīmes savā ceļa, kas nozīmē – saprast no pusvārda. Kā zināms, gudrais redz to, kam citi nepievērš uzmanību.

Daži pieraksta gudrus padomus, bet neielaiž tos sirdī. Visādi mēdz būt, jo katram ir savs “liktenis”. Cik lielā mērā cilvēks spēs sadzirdēt to, ko viņam runā, – tik lielā mērā viņš pavirzīsies uz priekšu, ja ir gatavs iezīmēt atšķirību starp savu Ego un garīgo ceļu, ja pareizi skaidro trimdas un atbrīvošanās būtību, un ir gatavs palikt pie sava, kaut arī tas nepatīk viņa egoismam.

Cilvēks strādā, lai savās acīs palielinātu nozīmību, ka viņš paceļas pāri savam egoismam, neskatoties uz to, ka tas sagādā sāpes un šķiet kā zaudējums. Katru reizi viņš atklāj kaut ko jaunu. Katrā nākamajā reizē egoisma zaudēšana vairs nešķiet sāpīga, salīdzinājumā ar garīgo izzināšanu, kas cilvēkam atklājusies. Tad no jauna viņam piemet ogles pašmīlības ugunī – nākamajai virzībai uz augšieni.

No nodarbības pēc Rabaša raksta

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība | Add Comment →