Jautājums: Ārējā pasaule rada milzum daudz traucēkļu iekšējam darbam. Tomēr kāpēc tā ir nepieciešama?

Atbilde: Ja tu nebūtu saistīts ar apkārtējo sabiedrību, ja nebūtu «izkaisīts» starp cilvēkiem, tad tava izlabošanās būtu daudz ilgāka, simtiem gadu ilga.

Ārpasaule tev atklāj tavas egoistiskās vēlmes slāņus, kas vēl joprojām ir ļoti tālu no izlabošanās. Cilvēki, ar kuriem tu strādā un saskaries dzīves laikā, viņu vēlmes un nodomi – tas viss ir tavu vēlmju „slāņi”, kas vēl nav nonākuši līdz izlabošanās posmam.

Vai tad tie eksistē ārpus tevis? Nē. Tu redzi sevi. Viņi nav svešie – tevī ir visas šīs īpašības, kas tev šķiet kā sveši cilvēki.

Ārpus cilvēka nekas neeksistē. Grūti ir savietot dažādus rakursus, jo tie nekādi nesaplūst vienotā attēlā, un tā būs līdz brīdim, kad mēs ieiesim garīgajā pasaulē. Tomēr, kad tu centies sev iztēloties pretstatus vienotībā, tas tev ceļā palīdz. Juceklis pats par sevi ir liela izlabošanās. Nebaidies maldīties, jo visas daļas sanāk kopā, bet pēc tam gaisma tās savieno.

Nodarbība par rakstu no brošūras par Pesahu

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Realitātes uztvere | Add Comment →