Zoar Grāmata. Nodaļa „Bo”. Raksts „Ieraugs un raudzējums”, 168. p.: Sacīts: „Septiņas dienas ieraugam nav jāatrodas…” – tās ir prieka dienas, dienas, kad viņi pacēlās augšup līdz šim godam un atbrīvojās no sveša jūga.

Tādēļ katru gadu viņi ievēro tās dienas, kad pacēlās līdz šim godam, iznāca no sveša valdījuma un ienāca svētības valdījumā. Tādējādi sacīts: „Septiņas dienas ēdiet macot”.

Jautājums: Maize simbolizē atdeves īpašību. Kāpēc tad Pesahs tiek dēvēts „raudzējums”, t.i., vēlme saņemt?

Atbilde: Vēlme pati par sevi – radījuma materiāls. Galvenais, ar kādu nolūku cilvēks izmanto savas vēlmes – sevis dēļ vai citu dēļ. Ja tu izmanto to sevis dēļ, vēlme tiek dēvēta „raudzējums”, taču pareiza tās izmantošana, ja tiek izmantota ar atdeves nolūku, „no sevis”.

„Raudzējums” – tas, kas saskābst, jo tajā ir „ļaunuma sākotne”, ego. Tā ir maize – vēlme, ar kuru cilvēks atrodas stāvoklī „Ēģipte”, sava egoisma varā.

Lai izietu no egoisma, paceltos tam pāri, cilvēkam jāatsakās no raudzējuma – to simbolizē „maca” (pliekana maize) – tā nesatur „raudzējumu”, proti, nav egoistiskā nolūka „sev”. „Maca” – starpposms, kad cilvēks (Malhut) paceļas pāri savai vēlmei un vispār to neizmanto, iekļaujas atdeves īpašībā (Binā).

Pēc 7 dienām (sfirot hagat nehim) – pilna bijušā egoistiskā stāvokļa atdalīšanas perioda, sākas Malhut labošanās periods ar Binas palīdzību– „atdeve atdeves dēļ” (40 gadi tuksnesī) un ‘Saņemšana atdeves dēļ” (zemes iekarojumi).

Tādējādi 7 dienu beigās, atdaloties no „Ēģiptes”, mēs atgriežamies pie „raudzējuma” – jo sākam to izmantot atdeves dēļ – viss mūsu darbs izmantot „raudzējumu”, lai to izlabotu. Tāpēc saskaņā ar dabu, maize mūsu pasaulē – galvenais uztura produkts.

No nodarbības pēc Zoar Grāmatas

Avots krievu valodā

Filed under: Uncategorized | Add Comment →