Zoar Grāmata. Nodaļa “Ekev”, “Komentāra “Sulam” izskatīšana”, 14. p.: … Un pēc tam, kad IŠSUT saņēma augstāko Aba ve-Ima starojumu, pateicoties tādai vienotībai, IŠSUT lejup nāk uz savu vietu, un tajā iznāk arī divas līnijas, labā un kreisā, to pacelšanās rezultātā uz Binu un TUM.

Un tās atrodas atdalītā stāvoklī un nespēj izstarot gaismu līdz brīdim, kad Zeir Anpin tām kļūst par vidējo līniju, apvienojot IŠSUTa labo un kreiso.

Tā tiek izveidota vidējā līnija. No augšienes uz leju mums dod “avhanot” (labās un kreisās līnijas īpašības), bet no lejas uz augšieni mēs sagatavojam “hisronot” (vēlmes, vajadzību uz labošanos), un tad pāri mūsu vēlmei tiek izveidota vidējā līnija.

Tai nav vietas, tā neeksistē realitātē. Taču mēs, vēloties savienot šīs divas līnijas, kuras uz mums iedarbojas no divām pusēm, izveidojam vēlmi uz jaunu realitāti, kurai radījumā nav avota. Mēs darbojamies tā, lai rastos jauns radījums – vidējā līnija. Tādējādi radījums, kuru radījis Radītājs, vēl nav cilvēks, bet vienkārši sistēma. Taču kad mēs paceļam līdz augstākajam mūsu vēlmi savienot šīs divas līnijas vienā – vidējā līnijā, tad mēs patiešām veidojam Cilvēku.

Viņš dzimst virs mūsu vēlmes, savienojumā ar labo un kreiso līniju. Ne tikai saikne starp labo un kreiso līnijām, bet jauns lēmums atrasties augstāk par šīm līnijām, augstāk par šiem diviem spēkiem – veido Cilvēka būtību.

Jo spēki paši par sevi ir nedzīvais, augu vai dzīvnieku līmeņi. Taču Cilvēks – tikai doma, nolūks, kam nav sakara ar šiem diviem spēkiem – saņemšanu un atdevi. Tie tikai ir spēki. Taču lēmums – kā likt tiem darboties, ar kādu nolūku, – cilvēka līmenis, dvēseles parcufa Roš/ galva.

No nodarbības pēc Zoar Grāmatas.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, ZOAR | Add Comment →