Zoar Grāmata. Nodaļa “Itro” (Yitro), 180. p.: … Atbilstoši sešām īpašībām jālūkojas uz cilvēku tēliem, lai pilnībā izzinātu gudrību. Proti – pēc matiem, pēc acīm, pēc deguna, pēc lūpām, pēc sejas un pēc rokām, t.i., pēc roku līnijām.

Kabalas zinātne izskaidro visas garīgās īpašības ar pasaulīgiem vārdiem. Jo garīgajā pasaulē nav vārdu, nav burtu, ir tikai sajūtas, izzināšana, sapratne un mums nav citas iespējas to izpaust, nodot no viena cilvēka citam garīgo informāciju, iespaidus. Tādēļ mēs ņemam mūsu pasaules vārdus, jo mūsu pasaule, šī pasaulīgā realitāte ir augstākās realitātes nospiedums, un visam eksitējošajam mūsu pasaulē ir saknes garīgajā pasaulē.

Tādējādi, kad Zoar klāsta par cilvēka sejas vaibstiem, viņa iekšējiem orgāniem vai ķermeņa daļām – viss tiek runāts par atbilstošiem spēkiem, kas darbojas garīgajā telpā, tas ir, starp dvēselēm, to saiknē. Mēs tādā veidā, ar tā dēvēto “zaru valodu”, nododam viens otram informāciju par garīgo pasauli.

To var pielīdzināt elektriskiem spēkiem, ar kuriem mēs veidojam attēlu datora ekrānā. Datora iekšienē – elektriskie spēki, taču sev mēs zīmējam šiem spēkiem saprotamos mums attēlus.

Mēs varam runāt par iekšējiem elektriskajiem spēkiem, izmantojot to ārējās sekas – grafiskos terminus – krāsas un ģeometriskās figūras. Mēs varam šos elektriskos spēkus dēvēt par to grafiskajiem attēliem, kaut gan paši tie nav ne krāsas, ne līnijas un ne attēli, bet savā ārējā izpausmē tie mums veido šādas formas, un šo formu nosaukumus mēs izmantojam, lai dotu nosaukumu šiem spēkiem.

Tādējādi mums jāsaprot, ka Zoar autori nenodarbojās ar fizionomiju, fizioloģiju un visu citu, bet vēlējās sīki aprakstīt dvēseles iekšējo uzbūvi.

Tas, kurš atrodas garīgajā pasaulē, iztēlojas visu, kas rakstīts Zoar, – garīgajā nozīmē, zina, ka runa iet par garīgo. Viņš to redz, jo garīgais iespaids daudzkārt spēcīgāks par pasaulīgo, tāpēc pirmām kārtām viņš apcer garīgo ainu.

Tajā pašā laikā cilvēks, kurš atrodas tikai materiālajā pasaulē, kurš pagaidām uz sava ekrāna uztver tikai pasaulīgo realitāti, aiz Zoar vārdiem redz tikai pasaulīgos tēlus.

Centīsimies, lasot Zoar Grāmatu, pāriet no viena ekrāna – uz citu, no ārējā, uz kura mums tēlojas pasaulīgās ainas, – uz iekšējo dvēseles uzbūvi. Mēģināsim iedomāties dvēseles īpašības. Kaut arī mēs nesaprotam, par ko runā Zoar, taču mūsu pūles izsauc mūs labojošo gaismu.

Bāls Sulams “Desmit Sfirotu Mācības priekšvārdā” raksta: “Un nepieciešams jautāt: kādēļ kabalisti uzlika par pienākumu ikvienam studēt Kabalas zinātni? Tomēr tajā apslēpta diža un atklāšanas cienīga lieta, jo eksistē nenovērtējami brīnišķīga īpašība, kas paredzēta tiem, kuri nodarbojas ar Kabalas zinātni, un kaut gan nesaprot to, ko mācās, taču pateicoties stiprai vēlmei un centieniem izprast studējamo materiālu, modina attiecībā uz sevi gaismas, kas atrodas apkārt viņu dvēselei”.

Mums jāvēlas nevis saprast, bet sajust šo iekšējo garīgo ainu. Ar šo vēlmi mēs no turienes pievelkam gaismu. Šī gaisma labo mūs – un tad mēs ienākam šajā iekšējā pasaulē un sajūtam to.

No nodarbības pēc Zoar Grāmatas. Priekšvārds.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, ZOAR | Add Comment →