No Rabaša raksta: Kāpēc sacīts, ka “Radītājs izdziedē salauztās sirdis”? Tāpēc, ka cilvēkam galvenais – sirds, jo tā ir tilpne, kas paredzēta augstākai gaismai. Taču, ja tilpne salauzta, tad viss, ar ko tā tiek piepildīta – līst laukā uz ārieni.

Tādējādi, ja sirds salauzta, tas ir, egoistiskā vēlme valda pār sirdi – tur nespēs ienākt gaisma. Viss, kas tiek saņemts egoistiski – nonāk pie nešķīstajiem spēkiem (klipot). Tas tiek dēvēts par “salauzto sirdi”.

Šī iemesla dēļ cilvēks lūdz Radītājam palīdzēt un izdziedēt viņa salauzto sirdi, kurā nevar ienākt nekas garīgs – un tikai Radītājs spēj to glābt. Tādējādi rakstīts: “Radītājs tuvs tiem, kuru sirds salauzta”…

Radītājs veido radījumu kā pilnību. Taču pēc tam, lai dotu radījumam iespēju saprast, sajust, atklāt un novērtēt šo pilnības stāvokli, nākas vest viņu caur stāvokļiem, kas pretstatā pilnībai visās formās. Tad radījums sagatavosies, saņems spēkus, sajūtas, spēju atklāt to pilnību, kurā radīts.

Stāvokļi, kas pretstatā pilnībai, tiek dēvēti par “šķelšanos”. Tie eksistē tikai attiecībā pret radījumu – viņa sajūtās un sapratnē. Proti, pats cilvēks atklāj, ka viņa sirds ir salauzta – salauztas visas viņa vēlmes, un pār tām valda egoisms. It kā sašķeltā tilpnē viss piepildījums, ko viņam dod – izlīst laukā uz ārieni un nonāk pie egoistiskajām vēlmēm.

Cilvēks jūt, ka dedzīgi vēlas iegūt atdevi, taču nav uz to spējīgs, jo visa viņa sirds salauzta. Viņš piepeši atklāj, ka visas viņa domas un vēlmes, visas viņa tieksmes pēc atdeves, patiesībā virzītas pilnīgi pretējā virzienā – uz egoistisku saņemšanu.

Tas ir, viņš it kā sašķeļas divos virzienos. Pirmais – dedzīga vēlme pēc Radītāja, it kā no visas sirds. Taču viņš atklāj, ka tieši otrādi, no visas sirds vēlas pretējo.

Tad šo divu pretējo virzienu rezultātā, kas atklājas viņa iekšienē, cilvēks jūt, ka viņa sirds salauzta. Tāpēc viņš lūdz, lai Radītājs izdziedinātu viņa sirdi, un lai viņa nolūki tiktu vērsti uz Radītāju, uz atdevi, uz tuvāko – tikai vienā virzienā un lai neatgrieztos atpakaļ pie viņa paša.

Tad tas tiek uzskatīts par patiesu lūgšanu, kas pieņemta no augšienes, kā sacīts: “Radītājs tuvs tiem, kuru sirds salauzta”…

Tikai tāda noskaidrošana mums nepieciešama.

No nodarbības par tēmu “Kas ir lūgšana”.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Lūgšana un nolūks | Add Comment →