Zoar Grāmata. Priekšvārds. Raksts “Svētīšanas mērķis”, 16. p.: … Tādējādi svētīšanā, ar kuru cilvēks svēta Radītāju, viņš atmodina svētību no augšienes, kas piepilda visas pasaules.

Jautājums: Kas ir “svētība”?

Atbilde: Svētība – īpašs spēks no augšienes, Binas spēks, kas iedarbojas uz Malhut. Radītājs tiek dēvēts “Svētītais”, ja vēršos pie Viņa no Malhut ar lūgumu par to, lai atnāktu atdeves spēki, iekļūtu manī un kļūtu par manu daļu.

Kad es tos sevī iekļauju – nozīmē, ka es saņemu svētību – Binas īpašības, kuras iekļaujas Malhutā. Saskaņā ar šīm īpašībām, kuras esmu saņēmis no Radītāja, es varu Viņu nosaukt par Svetīto. Pretējā gadījumā man nav to īpašību, kuru dēļ es varu novērtēt Viņu un būt pateicīgs.

Kādam nolūkam vēlos saņemt šīs īpašības no Binas? Lai nenolādētu Radītāju, bet svētītu Viņu. Proti, visas labošanās, kuras es pūlos iegūt, paredzētas nevis savam labumam, bet tikai tam, lai mīlētu, godātu – svētītu Radītāju.

Tādējādi vārdi “Lai svētīts Tu” svētīšanu lūgšanās nozīmē, ka esmu jau izgājis labošanos, kas ļauj man strādāt atdeves dēļ, saņēmis Viņa svētību un tagad pats atrodos atdevē un mīlestībā – un svētu Radītāju par šo iespēju.

No nodarbības pēc Zoar Grāmatas. Priekšvārds.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Lūgšana un nolūks, Radītājs, ZOAR | Add Comment →