Zoar Grāmata. Priekšvārds. Raksts “Priecīgs svētkos, taču nepasniedz nabagiem dāvanu”, 175. p.: Sacīts: “Jo Radītājs atnāk svētkos, lai aplūkotu Viņa sašķeltās dvēseles”.

Jo svētkos, kad cilvēks pilda bausli “priecāties svētkos” ar labumu pārpilnību, ko viņam dāvājis Radītājs, lai aplūkotu Viņa sašķeltās dvēseles, ar kuru palīdzību cilvēkam dota iespēja izpildīt darbības “lo lišma” (ne tikai atdeves dēļ, bet arī savam labumam, lai nonāktu pie pilnīgas atdeves).

Šajā rakstā Zoar vēsta par to, kā mums jāizmanto savas īpašības katrā dotā mums situācijā, lai paceltu to līdz saplūsmei.

No visa, kas tev ir, tev jāsastāda pareiza struktūra, jāierauga savas sašķeltās kelim, savs izlabotais stāvoklis tādā mērā, kādā tu spēj to pareizi iztēloties grupas iekšienē. Izlabotais stāvoklis un sabojātais – tas ir jautājums par tavu attieksmi pret grupu: esošo un vēlamo.

Mana patreizējā attieksme pret grupu: es – egoists un vēlos tikai vienu, – lai visi mani apkalpotu. Tas ir esošais stāvoklis. Taču vēlamais stāvoklis – kad es redzu sevi kalpojot grupai, biedriem, sasniedzu saplūsmi ar viņiem un iekļaujos viņos.

Pārrāvums starp šīm pakāpēm arī ir vieta, ar kuru man jāstrādā. Kad pēc visām savām pūlēm es saprotu, ka neesmu spējīgs šeit neko izdarīt, tad es kliedzu, raudu, lūdzu, lai Radītājs, augstākais spēks, augstāka gaisma, kas radījusi visu šo realitāti, izlabotu tāpat savu darbību. Viņš to izdarīja, es atklāju, ko viņš izdarīja, – un tagad pieprasu to izlabot.

Tad notiek labošanās. Kā? – Veidā, kad es jūtu sevi saplūsmē ar apkārtni, ar grupu. Tad šajā saplūsmē es tāpat atklāju manu saikni ar Radītāju – ar to spēku, kas sabojāja, bet pēc tam pēc mana lūguma izlaboja stāvokli, un tāpēc atrodas ar mani visā šajā izlabotajā stāvoklī.

Taču, ja otrādi, es neizmantoju pareizi tās savas spējas, īpašības, nosacījumus un visu, kas manī atklājas, – tas nozīmē, ka es noniecinu visu, ko man sagatavoja Radītājs. Tad iestājas laiks, par kuru sacīts: „Svētkos ierodas Radītājs, lai aplūkotu Viņa sašķeltās kelim”, kuras Viņš sašķēla ar nolūku, lai dotu mums iespēju atklāt mūsu neatkarību.

Taču, ja es neveicu šo labošanos tajā, kas manī atklājas, tad it kā iesaistos „kautiņā” ar Viņu un Viņš nevēlamā veidā māca man, kas jādara. Tādā veidā mēs audzinām bērnu, kurš nevēlas mūs klausīt.

No nodarbības pēc Zoar Grāmatas. Priekšvārds, 06.02.2011.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, ZOAR | Add Comment →