Tautas, kas “tiecas pēc Radītāja”, misija

Mūsu uzdevums – kopā pacelties augšup, mērojot garīgos pakāpienus, lai sevī savienotu izlabotās vēlmes, kas piepildītas ar gaismu. Kad mūsu pasaules grupa, “tie, kas tiecas pēc Radītāja” (Isra-ēls), piepildīsies ar Viņa zinībām, tās “izplatīsies ārpus Izraēlas robežām” un piepildīs “pasaules tautas”.

Proti, visām mūsu grupām visā pasaulē, visiem tiem, kuriem ir punkts sirdī, un kuri tiecas atklāt garīgumu, savstarpēji jāsavienojas un jāsasniedz stāvoklis, kad viņu garīgā izzināšana kļūs tik spēcīga, ka pārpildīs viņu tilpni (vēlmi) un pārtaps par “pasaules tautu” vēlmēm. Tas tiek dēvēts “nest gaismu visām tautām” un kļūt par “Radītāja svētītajiem kalpotājiem” (mamlehet koanim).

Protams, pasaule tam jāsagatavo, izplatot tajā zināšanas par kabalu tādā veidā, kādā cilvēki gatavi to pieņemt. Taču galvenā “kabalas izplatīšana tautā” notiek iekšienē – neapzināti pašiem cilvēkiem. Jo viņiem nav iespējas to mācīties  apzināti, kā dara tie, kuri aktīvi to apgūst.

Tomēr cilvēki iekšienē sāks sajust gaismas iedarbību, kas mūs piepilda. Viņi sajutīs, ka mūsos ir kaut kāds piepildījums, no kura tie arī sāks saņemt nelielu pagaismu, un tad viņi tieksies uz mūsu grupu. Par to sacījuši pravieši, ka “pasaules tautas paņems Israēla tautas dēlus un meitas uz saviem pleciem un atnesīs viņus uz Jeruzalemi” (“ira šlema”, tas ir, “pilnības pilsēta”, “pilnības trīsas” Radītāja vaiga priekšā).

Tādējādi, lai izplatītu kabalu, pirmkārt, mums nepieciešams parūpēties par savu personīgo labošanos un piepildījumu. Ne jau tāpēc, ka paši vēlamies to saņemt, bet tādēļ, ka tādā veidā mēs spēsim atnest gaismu visai pasaulei, sniedzot labpatiku Radītājam.

Formula tāda: mums nepieciešams izlabot sevi ar nolūku, lai novirzītu gaismu visām pārējām dvēselēm, un novest tās līdz galīgai labošanai, un ar to mēs izpildām savu misiju, kuras mērķis sniegt baudu Radītājam.

Visas pārējās dvēseles nav spējīgas pašas sevi izlabot, bet tikai ar “Isra-ēla” dvēseļu palīdzību, kurās atmostas vēlme uz labošanos. Tikai tādas dvēseles spēj patstāvīgi izlaboties un pēc tam kļūt par gaismas novadītājiem visām citām tautām. Tas ir, tām jāpievieno sev visas pārējās dvēseles, tāpat kā Galgalta ve-Einaim pievieno AHA”P, un kad izveidojas tāda pilna, monolīta tilpne (vēlme, kli) – tajā var mājot Radītājs, augstākā gaisma šīs vēlmes piepildīs.

Tieši tā mums jāizskata sava individuālā labošanās, – nevis vēlēties to personīgi sev, bet caur pasaules tautu labošanu tiekties sniegt labpatiku Radītājam.

No nodarbības pēc raksta “Panim Meirot priekšvārds”, 22.02.2011.

Avots krievu valodā

Discussion | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa:

Nākamā ziņa: