Augstākais adapteris vai kā nosargāt cilvēci

Zoar Grāmata. Priekšvārds. Raksts “Toras baušļi. Pirmais bauslis”, 192. p.: Ieraudājās rabīns Šimons sūrojoties: “Slikti, ja es vēstīšu, un slikti, ja nevēstīšu!

Ja vēstīšu, tad uzzinās grēcinieki, kā kalpot savam Kungam! Ja nevēstīšu, tad biedriem tas būs liegts!”.

Jautājums: Par ko šeit tiek runāts?

Atbilde: Grēcinieki un biedri, taisnie un noziedznieki – tie visi ir katra cilvēka iekšējie stāvokļi un neviens nevar izvairīties no šiem stāvokļiem visā sava garīgā ceļa garumā. Pat ceļa beigās katrā cilvēkā atklājas visi iespējamie grēcinieki un taisnie.

Jautājums tajā, attiecībā pret ko atklājas Tora – attiecībā pret grēciniekiem vai taisnajiem cilvēkā, kā viņš to var izmantot pareizi? Proti, kā iekārtota augstākā sistēma?

Vai tā izveidota tā, ka atklājas mums tikai tādā veidā, ka, ja mēs ejam pareizo ceļu, tad šo sistēmu izmantojam pareizi un neciešam neveiksmi, vai arī varam sapīties, kā to darīja visa cilvēce reliģijās un daudzveidīgajās metodikās.

Palūkojiet, ko viņi izdarīja ar kabalas zinātni, ko domā par labošanās beigām, par Mašiahu, par labestību un ļaunumu, par visu! Viņi to visu pārvērta pilnīgi materiālos jēdzienos, uzskatot, ka runa iet par darbībām šajā pasaulē, nevis cilvēka iekšienē, pievienoja tam dažādas ārējās darbības, rituālus un tā tālāk.

Tādējādi kabalistiem pastāv problēma, kā nosargāt to, lai cilvēce mazāk kļūdītos? Protams, šīm kļūdām ir jabūt, jo tā ir labošanās daļa, un viss virzās saskaņā ar Radītāja plānu.

Taču mums vienmēr ir Toras ceļš un ciešanu ceļš, un vienmēr ir iespēja veikt preventīvas darbības vai arī tādas labošanās, lai grēcinieku un taisno iekšienē, kas mūsos atklājas, un grēcinieku un taisno iekšienē, kas atklājas dveselēs, izdarītu tā, lai viss ietu Toras ceļu, nevis ciešanu ceļu.

Tādēļ rabīns Šimons raud (raudas – mazais stāvoklis, katnut): kā noregulēt sistēmu, lai tajā gaisma starotu dvēselēm un dotu tām pēc iespējas drošākus iekšējos nosacījumus, lai tās nekļūdītos un nesāktu materializēt garīgo (un tas ir pats galvenais!) – tā vietā, lai visu uztvertu kā nākošu no Radītāja, labošanās dēļ, pie tam, labošanās saiknē arī starp dvēselēm. Tie visi ir ļoti precīzi nosacījumi, tikai nolūku iekšienē, kas paredzēti atdevei.

Un šeit kļūdās visos līmeņos, katrā pakāpē un katrā stāvoklī. Lai nesāktu to parvērst par kultu, nedomāja, ka ar saprāta palīdzību iespējams kaut ko sasniegt, vai ka viss beidzas ar darbībām grupā, cilvēkam jābūt precīzam savos iekšējos nosacījumos, lai vienmēr katra sava stāvokļa beigās viņš rastu saskarsmes punktu ar Radītāju.

Ja tu atklāj labošanās metodiku kaut nedaudz, ar to pašu tu, bez šaubām, dod iespēju izmantot to nepareizi. Neko nevar darīt! Ja tu dod cilvēkam gribas brīvību, un viņš atrodas brīvās izvēles punktā, kā tad šeit var iejaukties augstākā sistēma, kas dēvēta “rabīns Šimons” vai “Zoar”? Kā iespējams vēl vairāk precizēt, vēl vairāk novest šo sistēmu līdz stāvoklim, lai, saglabājot cilvēka izvēles brīvību, viņš spētu pārliecinoši turpināt eksistēt?

Tādējādi “rabīna Šimona raudas” nozīmē, ka viņš veido arvien zemāku sistēmu, lejup nākot arvien zemāk un zemāk – līdz stāvoklim, kurā patiesībā iespējams nolaisties pie cilvēka. Tas nozīmē, ka viņš sēž un raud, kā izmantos to – pareizi vai nepareizi. Tā ir adaptējošās sistēmas struktūra starp sašķeltajām dvēselēm un augstāko gaismu, dēvētu “Zoar”.

Mēs nekad neuztveram taisnos, par kuriem stāsta Zoar, kā šīs pasaules cilvēkus, bet viņu darbības – “raud” vai “smejas” – kā cilvēka rīcības. Tas viss – augstākās sistēmas darbības.

No nodarbības pēc Zoar Grāmatas. Priekšvārds, 09.02.2011.

Avots krievu valodā

Discussion | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed