Jautājums: Kāpēc kabalisti slēpa kabalas zinātni tik daudzus gadus, ja to vienalga nevar izmantot tas, kurš vēl nav tam gatavs?

Atbilde: Kabalas zinātni brīvi varēja apgūt līdz pašai Tempļa nopostīšanai. Tempļa nopostīšana bija garīguma sajūtas iznīcnāšana  Izraēlas tautā.

Tāpat, kā bīstami atklāt egoistiem parastu zinātni, dodot tiem rokās ieroci, ar kuru tie var nodarīt kaitējumu sev un citiem, neredzot pasaules un tās mērķa pareizo ainu – tieši tāpat, cilvēkiem, kas bija nokrituši no garīgā līmeņa, no brālīgās mīlestības nemotivētā naidā, tika aizliegts apgūt kabalas zinātni. Jo viņi varētu to izmantot nepareizi un maldīties.

Viņi nevarēja to izmantot, atrodoties egoistiskajā vēlmē, kas tikai sāka attīstīties. Viņiem sākumā vajadzēja nomaldīties šīs pasaules vēlmēs, ieslīgt tumsā, sajaukties ar vēlmēm ar visām tautām – jo attiecīgi šim nolūkam Izraēlas tauta nonāca trimdā.

Kā tad varēja tajā laikā dot viņiem kabalas zinātni – tas bija pretrunā ar mērķi. Ar šo mērķi viņi nokrita no garīgā līmeņa, un zaudēja šīs zinības, lai saņemtu iespēju dzīvot tādā pašā līmenī, kā visas citas tautas. Visus gadus līdz viduslaiku beigām Izraēlas tauta un visas citas tautas dzīvoja ļoti vienkāršu un primitīvu dzīvi. Tas bija viņu savstarpējās iekļaušanās laiks.

Taču neskatoties uz to, ka Izraēlas tauta zaudēja garīgo pakāpi, tajā pastāvēja augsts iekšējais gars un tajā bija daudz viedo kabalistu un cilvēki, kas izprata mērķi. Tas nebija tas pilnīgais nesapratnes stāvoklis, kādēļ mēs eksistējam, kāds pastāv šodien.

Tāds kritums notika jau pēdējos 100 – 150 gados, bet līdz tam Izraēlas tautā nebija cilvēka, kurš nezinātu, kādam nolūkam eksistē. Tas palīdzēja viņiem izturēt visus trimdas gadus un saglabāt sevi – pēc visām vajāšanām, inkvizīcijām un sagraušanām. Jo tā nebija tikai akla ticība – viņi juta un zināja, ka eksistē mērķis.

Taču tieši tādēļ, lai dotu viņiem iespēju savienoties ar vēlmēm ar visām citām tautām un pabeigt trimdas periodu, netika ļauts dot viņiem kabalas zinātni. Tāpēc kabalisti to apslēpa, attālināja no tās tautu un iebiedēja to, lai nemaldinātu un dotu tai iespēju izlabot to, kas nepieciešams.

Ar to eksistences veidu, kāds bija toreiz – viņi tajā laikā īstenoja labošanos. Jo mums nav redzams, kāda iekšējā attīstība pie tam norisinās iekšienē.

Miljardiem gadu visa matērija attīstās neapzināti, taču mēs nespējam izprast visu šo procesu ar savu aprobežoto saprātu. Ar tādu skatu uz realitāti mēs neko nevaram tajā attaisnot. Ja vēlamies kaut ko saprast, tad jāatklāj pilna aina.

No nodarbības pēc raksta “Panim Meirot priekšvārds”, 16.02.2011.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Izraēla un pasaules tautas, Kabala | Add Comment →