Gaismas stars melnā tumsā

Jautājums: Kāpēc Zoar autori vietām raksta tādā pasaulīgā valodā, ka tas tikai sajauc galvu, it kā runa iet par mūsu pasauli, bet citviet raksta parcufim un sfirot valodā?
Atbilde: Valodā, kuru izveidojis vēl Ādams Rišons, ir dažas “sgulot” (brīnumainas īpašības). Kāpēc tas ir sgulot? Ņemot vērā, ka nesaprotam, kas ir garīgā pasaule, mēs neizzinām to, nespējam to pareizi iedomāties, noformēt savā iztēlē vismaz kaut kādā veidā. Neko!
Sākotnēji saprotams, ka jebkuri mūsu priekšstati arī par šo pasauli, – pilnīgi meli. Mēs visi kā akli cenšamies virzīties ar taustes palīdzību, nezinot, uz ko uzduramies un kas notiek. Visas mūsu atmiņas, visas iluzorās ainas – nepareizas un maldīgas.
Mēs atrodamies tik tumšā stāvoklī, ka nekad neesam mēģinājuši patiesības garšu, nekad šajā melnajā tumsā nav ienācis pat vājš gaismas stars, lai vismaz nedaudz apgaismotu mums kaut kādas pasaules detaļas, kurā mēs atrodamies, un mūsu savstarpējās saiknes.
Tādējādi rodas jautājums: vai vispār var runāt ar tādiem radījumiem? Tas ir vēl sliktāk, nekā izrakt zemē kaut kādus tārpus un mēģināt nodot tiem Toru. Tas nav izsmiekls! Jo starpība starp mums un garīgo pasauli daudzkārt lielāka, nekā starp mums, dzīviem veidojumiem un tārpu zemē – arī dzīvu radību.
Starp tevi un tārpu starpība ir apziņas lielumā, lietpratībā vienā un tajā pašā tumsā, kurā jūs atrodaties. Tajā pašā laikā starp tevi un tiem, kuri atrodas garīgajā, ir uztveres pretstats – bezdibenis, kuru nav iespējams pat iedomāties. Ādams Rišons bija pirmais cilvēks, kurš atklāja, ka izņemot mūsu stāvokli, ir avots – garīgā pasaule, patiesā realitāte, bet mēs atrodamies pilnīgā tumsā kā tārpi zemē, kuri nekad neizrāpo uz ārpusi un nezina, ka pastāv cita pasaule. Tāpēc mums nepieciešams iedot kaut kādu virves galu, pie kura mēs varētu pieķerties.
Tādējādi tie, kuri izzina garīgo, sākot no Ādama Rišona, izgudroja it kā visiespējamākos stāstus. Taču tie nav stāsti, bet sistēma, kas saista mūs ar to pasauli, ar tām dvēselēm, kuras izzina garīgo ar esošo saikni starp tām un gaismu, kas tajos atrodas.
Patreiz mums nav nekādas sapratnes par kādu no šiem vārdiem – ne par to pasauli, ne par dvēselēm, ne par saikni, ne par gaismu – ne par ko! Tomēr viņi izveidoja no tā, mums nezināmā stāvokļa, kaut kādu saikni, par kuru mums arī nav ne mazākās sapratnes, – lai kaut kādā veidā savienotu to ar mums. Ja mēs izmantojam šo saikni, sekojot viņu padomiem, tā pakāpeniski iedarbojas uz mums.
Tāpēc jautāt: kāpēc viņi rakstīja tajā vai citā valodā – daudzkārt jūtīgākā vai racionālākā, vairāk vai mazāk saprotamā, – tas ir absolūti relevanti. Mēs varam tikai saputroties no it kā pasaulīgiem aprakstiem, kuri mums šķiet tuvāki.
Pastāv tikai viena iespēja pietuvoties Zoar – pēc iespējas vairāk savstarpēji savienoties. Atbilstoši saiknei starp mums, cenšoties atrasties augstāk par mūsu ego, mēs dodam iespēju atklāties šiem garīgajiem stāvokļiem. Taču, kamēr tie neatklāsies, mēs neuzzināsim, ko tie no sevis pauž. Rakstīts: “Ieraudzīja pretējo pasauli”. Tu redzēsi, ka garīgā pasaule – pilnīgi neatbilst tam, ko tu varēji iztēloties.

Avots krievu valodā

Discussion | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa: