Piezīmes iekavās – manas.
Kas ir lūgšana?
Šeit redzams, ka viss, ko iespējams izzināt, mazs vai liels – tiek izzināts tikai ar lūgšanas spēku. Viss darbs, kas mums jāveic, – nepieciešams tikai tam, lai atklātu personīgo spēku niecību, un cik lielā mērā esam nespējīgi un necienīgi ne uz ko ar mūsu spējām un spēkiem. Taču tieši tajā brīdī mēs esam spējīgi un izpelnījušies izplūst patiesā lūgšanā, kas raidīta Radītājam. (Tas ir, viss mūsu darbs ir bezspēcības apzināšanās, un vēlme sasniegt mērķi ar Radītāja žēlastību). Nav nekādas iespējas izvairīties no šī noteikuma: es nevaru sev pateikt, ka sākotnēji nolemju, ka neesmu cienīgs un neesmu spējīgs neko veikt un sasniegt, šī iemesla dēļ esmu jau gatavs griezties ar lūgumu pie Radītāja, bet pūles un darbs, lai izzinātu personīgo niecību, man nav vajadzīgi.
Tādējādi mums jāpieliek visas pūles garīgajā darbā (kādas tikai iespējams, lai) sasniegtu nolūku “Radītāja dēļ”, kā sacīts: “Viss, kas tavās rokās un spēkos izdarīt – dari!”.
Pat neskatoties uz to, ka tu neko neieraudzīsi tajā mirklī, kad jau pilnībā esi piepildījis savu pūliņu kausu, kuras jāpieliek atbilstoši Radītāja aprēķinam, tad iestājas lūgšanas laiks. Taču līdz tam mirklim tici viedo sacītam: “Runājošam, kas nepielika pūles un atrada – netici”.
Jo līdz tam viņš nav gatavs lūgšanai, taču Radītājs sadzird tikai lūgšanu. (Tas ir, jāsasniedz vajadzīgā vēlme pēc mērķa – atdeve un mīlestība pret radījumiem un Radītāju. Apzināt, ka patstāvīgi, ar saviem spēkiem, šo mērķi nevar sasniegt. Vēlēties, lai viss rezultāts būtu tikai Radītāja dēļ. Tas viss kopā arī veido nolūku “Radītāja dēļ”).
Bāls Sulams. 57. vēstule.

Avots krievu valodā

Filed under: Bāls Sulams | Add Comment →