Jautājums: Zināms, ka rabīna Šimona grupa sasniedza savstarpējo vienotību pateicoties tam, ka viņi kopīgi uzrakstīja Zoar Grāmatu. Vai šī metodika piemērota arī mums, mūsdienās? Vai mums apvienoties mazās grupās, ņemt kaut kādu rakstu un kopā censties to attīstīt? Iespējams tas var tikai mums sajaukt galvu, jo katrs no mums atrodas savā virzības uz priekšu etapā, atšķirīgā no pārējiem?
Atbilde: Zoar Grāmatas autori arī atradās dažādos virzības uz priekšu etapos, viņi nebija savstarpēji vienlīdzīgi. Katrs no desmit Zoar autoriem atbilda vienai no desmit sfirot, saskaņā ar savu dabu, dvēseles sakni. Taču katrs no viņiem pilnībā atcēla savu ego un spēja saplūst ar pārējiem visā savas dabas dziļumā. Tāpēc katrs varēja sasniegt savu individuālo labošanos, visas 125 pakāpes (Gmar Tikun). Visi kopā viņi spēja savienoties pašā augstākajā dvēseļu vienotības pakāpē un tāpēc atklāja visu gaismu – augstāko starojumu, lejup nākošu pie mums no Arih Anpina, dēvētu „Zoar” – īpašas gaismas veids.
Protams, mēs pat tuvu neatrodamies šiem etapiem, mēs visi – „miruši”, tas ir, iegrimuši savā egoistiskajā vēlmē. Mēs neesam gatavi un nevēlamies savienoties viens ar otru. Mums priekšā vēl liela cīņa, vairums labojumu, līdz sasniegsim kaut kādu apvienošanās veidu. Taču, ja mēs cenšamies kā mazi bērni, kuri savās rotaļās atdarina pieaugušos, – mēs pievelkam sev gaismu no tā pilnības stāvokļa, kas jau pastāv. Šīs dvēseles, Zoar Grāmatas autori, atklāja un noformulēja to, mērojot pakāpienus no lejas uz augšieni. No augšienes lejup, no Bezgalības pasaules, pie mums lejup nonāk pasauļu kāpnes – piecas pasaules, katrā – piecas sfirot un katrā no tām vēl piecas sfirot, kopā – 125 pakāpieni. Tādā veidā gaisma no augšienes nonāk lejup pie mums – jehida, haja, nešama, ruah, nefeš (NaRaNHaJ) apgrieztā kārtībā. Tas tiek dēvēts par apslēptību, gaismas samazinājumu vai pasaulēm (ivritā vār „pasaule”/”olam” – no vārda „alama”/”apslēptība”). Augšienē – 100% gaismas, lejā – 0%. Tāda ir pasauļu (apslēptības) sistēma.

Mūsu pasaulē ir dvēseles, kurās atmostas vēlme, dēvēta „cilvēks”/”adam” (līdzīgs Radītājam) – cilvēka embrijs garīgajā, un šī vēlme sāk augt. Kā tā aug? Tai jāsavienojas vēl ar 9 sev līdzīgām, vismaz minimālā vienotības pakāpē. Tādā veidā tās savienojas arvien stiprāk, sasniedzot vislielāko dvēseļu vienotības pakāpi. Visas vēstures garumā bija dvēseles, kuras sasniedza vienotību viena ar otru, un tās visas atrodas savienojumā ar citām dažādos šo kāpņu pakāpju līmeņos. Zoar autori visi kopā sasniedza visaugstāko pakāpi. Tādējādi gaisma, kuru viņi nogādāja savā Grāmatā, – tik milzīga, ka iedarbojas un staro visiem. Jo viņi gaismu ņem no Bezgalības un var novadīt to līdz mums – ar noteikumu, ka mēs no savas puses vismaz nedaudz vēlamies pacelties augšup līdz viņu līmenim. Taču Zoar, visa gaisma vai tās daļa, vienmēr atklājas saskaņā ar vienotības pakāpi, atdeves pakāpi, līdzību starp vēlmi/kli un gaismu. Tāpēc mums pēc iespējas vairāk jāsavienojas kopā – gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi. Saskaņā ar mūsu spēju sasniegt vismaz pirmo no 125 pakāpēm, mēs saņemsim šo gaismu. Ko pauž visas 125 pakāpes? Līmenis nefeš satur sevī tāpat visas piecas gaismas – nefeš, ruah, nešama, haja, jehida (NaRaNHaJ) un katrā no tām arī ir sava NaRaNHaJ. Tātad (NaRaNHaJ) x (NaRaNHaJ) x (NaRaNHaJ) = 5x5x5 = 125 pakāpes. Tā dalās gaisma, saskaņā ar savas vēlmes avijut/slāņa pakāpi, kuru mēs varam īstenot, lai savienotos, – tas ir, paceltos pāri šim vēlmes slānim un savienotos pretēji mūsu ego. Cik lielā mērā mēs varam atcelt šo avijut, vēlēsimies izmatot to, lai savienotos, – tik lielā mērā gaisma iedarbosies uz mums, izlabos mūs un pēc tam piepildīs. Šeit nav nekā, izņemot šīs divas sastāvdaļas – gaismu un kli/vēlmi, savienojuma pakāpi starp tām, dēvētu „ekrāns” vai „nolūks”.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, ZOAR | Add Comment →