Jautājums: Kādus garīgos pakāpienus cilvēks iziet kabalas zinātnes apgūšanā?
Atbilde: Sākot apgūt kabalu, cilvēks vispirms mācās pareizi uztvert šo pasauli. Kaut arī viņš apgūst daudz augstāku pakāpi, nākamo dimensiju, kurā mēs visi esam savienoti kopā – t.i., integrālo pasauli.
Bet, to apgūstot, mēs kā reiz sākam saprast, kādā ziņā šeit, šajā pasaulē mēs esam atrauti viens no otra, un katrs no mums aprij visu sistēmu tā vietā, lai strādātu tās piepildīšanai kopā ar visiem. Katrs cilvēks eksistē kā vēža šūna kopējā ķermenī. Tāda sajūta un izpratne atnāk tieši apgūstot sistēmas globālo stāvokli. Un tad šo divu līmeņu starpība: augstākā, kas savienots harmonijā, un mūsējā, kas pilnībā sašķelts individuālistos – egoistos – cilvēkam sāk kļūt ļoti ātri sajūtama. Ar to, ka viņš mācās kopā ar biedriem no visas pasaules, sāk pievilkt sev klāt attīstības spēku, kurš viņu pamazām ietekmē. Šis spēks pastāv dabā, un tas sāk viņu mainīt – padarīt viņu vairāk saistītu ar pārējiem. Un rezultātā viņš sāk uztvert pasauli kā vienotu, kopēju sistēmu. Tas atnāk dabiskā veidā, no iekšienes. Bet ne mākslīgi, kā mēs šodien ar varu savienojam vienu ar otru. Un tad cilvēka attieksme pret pasauli, dzīvi un sevi pašu, viņa dzīves plāni – tas viss mainās. Un tā kā viņš sāk labāk sajust pasauli – pareizāk, globālāk, pasaule kļūst caurspīdīga priekš viņa. Viņš redz saitnes, kas darbojas aiz pasaules ārējās ainas, starp visām realitātes daļām. Tas it kā ir izšuvums, kuram no labās puses redzami ziedi, bet no kreisās – saistītie diegi, kas savieno savā starpā visas daļas. Cilvēks to visu redz un vairs neatrodas tumsā. Viņš jūt, kā viss ir saistīts kopā, kļūst viedāks un vairs nedara muļķības. Tas ir pirmais etaps kabalas zinātnes apgūšanā. Bet pēc tam, kad cilvēks iekļūst tajā vēl dziļāk, viņš sāk atklāt saiknes līmeņus starp visām realitātes daļām. Viņš sāk strādāt ar visiem šiem sasaistošajiem spēkiem. Tad viņam kļūst skaidrs, ka šajā pasaulē visi darbojās kā marionetes ar aukliņām. Viņš redz, kā viss tiek vadīts ar šīm aukliņām, kas izvilkušās no „izšuvuma” otras puses. Bet mums, dzīvojošajiem šajā pasaulē, nav nekādas izvēles brīvības, un mūsu uzvedību nosaka gēni, hormoni un spēki, kas vada mūs. Savukārt viņš jau sasniedz lēmumu pieņemšanas līmeni un var pats noteikt, kā viņam uzvesties un kādu viņš grib redzēt savu nākotni. Jo viņš pareizi redz visu kopējo sistēmu un ieslēdzas tajā, kļūstot vienots ar to. Viņa vēlme sāk darboties kopā ar šīs sistēmas vēlmi. Tas ir otrais apgūšanas etaps. Bet pēc tam ir vēl etapi – kopā pieci.
No lekcijas Parīzē, 01.02.2011.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Kongresi, Realitātes uztvere | Add Comment →