Kabalisti – par Toru un Baušļiem, 31. d.

Piezīmes iekavās – manas.
Kas ir lūgšana?
Kad lejup nāk un cilvēku pārņem garīgā apslēptība (domas par atdevi un mīlestību pret citiem), un viņš nonāk tādā stāvoklī, ka nesajūt nekādu interesi garīgajā darbā (atdeves īpašības un mīlestības sasniegšanu attieksmē pret citiem), nekādā veidā nav spējīgs iztēloties un sajust mīlestību (pret Radītāju – mīlestības vienoto īpašību) un bailes (ka nespēs dot Viņam to pašu mīlestību, kādu saņem no Viņa), un nav spējīgs neko izdarīt ar atdeves nolūku (sasniegt ar personīgajām pūlēm), – nav viņam citas izejas (tādā veidā viņam atklājas), kā tikai raudāt un lūgt Radītāju, lai apžēlojas par viņu (jo pats jau to nespēj veicināt nekādā veidā), un novērš viņa acu un sirds aptumšojumu (to, kas aizsedz viņa egoismu).
Garīgajā darbā raudas – neparasti svarīgs stāvoklis. Viedie sacījuši: “Visi vārti pie Radītāja aizvērti, izņemot raudu vārtus”. Taču pasaule neizprot: “Ja raudu vārti atvērti – kādēļ vispār tad vajadzīgi pārējie vārti?” (Kāpēc uzreiz neieiet augstākajā pasaulē caur raudu vārtiem?) Līdzīgi tam, kā cilvēks lūdz kādu citu par kaut ko ļoti svarīgu sev, taču, kad redz, ka tas nepielūdzams un veltīgi turpināt lūgt (un neredz nekādu citu izeju), tad izplūst (no bezspēcības un izmisuma – izmisums, jo izmisīgi vēlas sasniegt vēlamo, bet no bezspēcības – tāpēc, ka pārliecinājās par to, ka tas nav viņa spēkos) raudās.
Tādējādi sacīts: “Visi vārti aizvērti, izņemot raudu vārtus”. Tikai tad, kad visi vārti (kad cilvēks tos izmēģinājis, cenšoties ieiet augstākajā pasaulē) aizveras (patstāvīgi pārliecinājās par to nederīgumu), kļūst redzams (viņam personīgi), ka (tikai) raudu vārti atvērti (tieši viņam un tikai tad viņš var tos izmantot, tas ir, tā īsti palūgt tieši par atbrīvošanos no egoisma un atdeves īpašības iegūšanu).
Taču patreiz nav skaidrs, ka aizvērti lūgšanu vārti,– nav redzams, ka atvērti raudu vārti, tas nozīmē, ka slēgti, jo cilvēks domā, ka ir vēl kaut kāda izeja no viņa stāvokļa. Tikai tad, kad aizveras visi pārējie vārti, tad atveras raudu vārti. Tādējādi sacīts “Tumsā raudi, mana dvēsele”: kad cilvēks sasniedz pilnīgu garīgo tumsu, tikai tad viņa dvēsele sāk raudāt, jo nav citas izejas.
Bāls Sulams. Šamati. 18. raksts “Tumsā raudi, mana dvēsele”.

Avots krievu valodā

Diskusijas | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa:

Nākamā ziņa: