Par “pasaules tautām” tiek dēvētas cilvēka vēlmes, kuras nespēj pašas patstāvīgi sasniegt labošanos. Tam nepieciešamas vēlmes “Israēls” – šeit tiek domāts dvēseles tips, nevis mūsu nacionalitāte – tas ir, atkarībā no tā, vai cilvēks saņēmis tādu vēlmi vai nē. Tikai caur “Israēlu” gaisma spēj nonākt pie “pasaules tautām” – vēlmēm, kuras nespēj laboties patstāvīgi. No tā jāsaprot, ka, ja tev dota vēlme sasniegt garīgo – tev tā pareizi jārealizē! Tu pats nesasniegsi labošanos, ja nenodosi saņemto vēlmi pasaules labošanai. Aiz katra cilvēka “Israēls”, kurš saņēmis vēlmi sasniegt Radītāju, atrodas tie, kuriem tādas vēlmes nav un viņam tie jānodrošina ar gaismu! Paši viņi nespēs palūgt par labošanos un reaģēt – viņam tiem jāpalīdz, jāpiepilda tie! Šeit nav par ko jautāt – tāda ir pasaules iekārta. Katrā no mums atrodas šīs daļas: Israēls un pasaules tautas – katrā vēlmē un domā. Pastāvīgi jānoskaidro, ar ko mēs patreiz strādājam un pie kādas daļas vēršamies. Vienmēr jāvēršas pie pašas iekšējās daļas: gan citos cilvēkos, gan sevī pašā. Pats “Israēls” arī dalīts uz “Israēls” Israēlā un “pasaules tautās”. “Pasaules tautās” atrodas “Israēla” daļa, kas gatava kaut ko klausīties, un “pasaules tautas” daļa. Taču maziskās vēlmes tiek dēvētas par “grēciniekiem”, kurās arī ir iekšējā daļa, iespējams, domājoša par kaut kādu labošanos. (vairāk…)
Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība -
Nav komentāru→