Kad gaisma klauvē iekšienē

Zoar Grāmata. Priekšvārds. Raksts „Rabīna Hijas vīzija”, 56. p.: … Tajā stundā Viņš sit ar visu sparu visās 390 debesu velvēs un tās visas satriektas un izbijušās stājas Viņa vaiga priekšā… Ekrāns, dēvēts par debesu velvi, satur nevis 400, bet 390, – un pietrūkst desmit no Malhut de-Malhut. Tādējādi šī debesu velve tiek dēvēta „390 debesu velves”. Mūsu dvēseles tilpne tiek raksturota ar vēlmes lielumu. Šis lielums tiek dēvēts par „avijut”. Ja veicam uz to Pirmo samazinājumu (C”A), pie mums nonāk taisnā gaisma (or jašar) un mēs noraidām to paceļot augšup atstaroto gaismu (or hozer).
Taisnā gaisma līdzinās vēlmei. Jo mūsu vēlme atklāj to gaismas mēru, to baudas mēru, kuram atbilst. Tādējādi patiesībā gaismai nav „jāatnāk”. Patreiz, vēl neveicot samazinājumu, es nejūtu, ka atrodos gaismā, Radītājā. Turpretim izpildot Pirmā samazinājuma nosacījumu, es tajā pašā mirklī sajutīšu sevi gaismā. Tā arī ir taisnā gaisma, kas „nonāk” pie manis. Tā spiež uz mani, klauvē iekšienē un pirmais, ko es daru, – noraidu to, paceļu augšup atstaroto gaismu. Atstarotā gaisma liecina par ekrāna cietību (kašijut), bet taisnā gaisma – par tā avijut. Mēs runājam par ekrānu tāpēc, ka tas pārstāv saistošo posmu starp dvēseli un Radītāju, atrodoties vidū starp tiem. Pati vēlme, tas ir, Malhut, dalās četrās daļās pa desmit sfirot, katra no kurām tāpat sastāv no desmit. Kopā – 400. Pie tam pašu zemāko daļu – Malhut de-Malhut, „akmens sirds”, – mēs nevaram izlabot. Tās desmit sfirot tiek izslēgtas no kopējā skaita un paliek 390 sfirot vai ekrāni, kurus Zoar dēvē par debesu velvēm.

No šejienes mēs redzam: lai noturētu saiknes pavedienu, vēlams tulkot mums pagaidām nesaprotamo Zoar Grāmatas valodu uz kabalas terminu valodu.

Avots krievu valodā

Discussion | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed