Zoar Grāmata. Priekšvārds. Raksts “Slēdzene un atslēga”, 44. p.: Šajos vārtos ir viena slēdzene un viena šaura vieta, lai tajā ieliktu atslēgu… Vispirms mums jāatrod atslēga un slēdzene. Kas tās ir? Kur atrodas? Kā novest tās līdz atbilstībai viena otrai? Jo “ielikt atslēgu slēdzenē” – nozīmē nodibināt saikni starp pretstatiem, kad ir panākta īpašību līdzība. Visbeidzot, kā atvērt slēdzeni? Kā mēs pagriežam tajā atslēgu? Vai “pagriežam” sevi uz augstāko, lai pielīdzinātos viņam? Vai varbūt tas viss – vispār nav mūsu darbības, bet viņa? Mums tikai tās jaizsauc, jāierosina?
Šos jautājumus cilvēks noskaidro pakāpeniski. Slēdzene un atslēga pārstāv aizsargmehānismu, kurš adaptē mūs Acilut pasaules sistēmai, Arih Anpinam.
Tas sadalīja sevi divās daļās: augšējā un apakšējā. Augšējā slēpta, bet apakšējā atveras zemākajiem. Mums nav ar to tiešas saiknes, un mēs vēršamies pie Binas, kura iznāca ārpusē, kļūstot par augstākās vadības ceļvedi.
Zoar daudz stāsta par to, jo mums jāmodina virzienā uz sevi gaismas, kuras attīstīs mūsos mehānismu, atbilstošu Arih Anpin apakšējai daļai.
Mūsu uzdevums – arvien no jauna sniegt augstākajam iespēju, lai tas strādātu ar mums un piešķirtu mums arvien absolūtākās formas.
Rezultātā, mums jāpieņem sistēmas likumi, kura ar mums saistīta, jānoslīgst tās priekšā un jānonāk līdz saskaņai ar to.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, ZOAR | Add Comment →