Par “pasaules tautām” tiek dēvētas cilvēka vēlmes, kuras nespēj pašas patstāvīgi sasniegt labošanos. Tam nepieciešamas vēlmes “Israēls” – šeit tiek domāts dvēseles tips, nevis mūsu nacionalitāte – tas ir, atkarībā no tā, vai cilvēks saņēmis tādu vēlmi vai nē. Tikai caur “Israēlu” gaisma spēj nonākt pie “pasaules tautām” – vēlmēm, kuras nespēj laboties patstāvīgi. No tā jāsaprot, ka, ja tev dota vēlme sasniegt garīgo – tev tā pareizi jārealizē! Tu pats nesasniegsi labošanos, ja nenodosi saņemto vēlmi pasaules labošanai. Aiz katra cilvēka “Israēls”, kurš saņēmis vēlmi sasniegt Radītāju, atrodas tie, kuriem tādas vēlmes nav un viņam tie jānodrošina ar gaismu! Paši viņi nespēs palūgt par labošanos un reaģēt – viņam tiem jāpalīdz, jāpiepilda tie! Šeit nav par ko jautāt – tāda ir pasaules iekārta. Katrā no mums atrodas šīs daļas: Israēls un pasaules tautas – katrā vēlmē un domā. Pastāvīgi jānoskaidro, ar ko mēs patreiz strādājam un pie kādas daļas vēršamies. Vienmēr jāvēršas pie pašas iekšējās daļas: gan citos cilvēkos, gan sevī pašā. Pats “Israēls” arī dalīts uz “Israēls” Israēlā un “pasaules tautās”. “Pasaules tautās” atrodas “Israēla” daļa, kas gatava kaut ko klausīties, un “pasaules tautas” daļa. Taču maziskās vēlmes tiek dēvētas par “grēciniekiem”, kurās arī ir iekšējā daļa, iespējams, domājoša par kaut kādu labošanos.

Pēc dvēseles šķelšanās jebkurš cilvēks sastāv no visām šīm īpašībām – katrā ir viss: gan Israēls, gan pasaules tautas, gan grēcinieki! Taču mums jānosaka, ar kādu daļu mēs varam strādāt. Ja cilvēkā ir “punkts sirdī”, kurš viņu velk uz augšieni, tad pateicoties tam, viņš tiek dēvēts par “Israēlu”. Taču ja šis punkts neatklājas viņā, proti, apglabāts dziļi iekšienē, tad tas pieder “pasaules tautām”. Tomēr neskatoties ne uz ko, tev jānoved tas līdz labošanai. Tas tad arī tiek dēvēts “būt par gaismu pasaules tautām” – nodrošināt visus ar garīgo piepildījumu. Atšķirība tikai tajā apstāklī, ka šīs vēlmes nav spējīgas pašas savienoties ar Radītāju un pacelt MA”N. Israēlam jāiziet pie tām, jāpaņem viņu vēlmes, jāpievieno sev, “jāpārtulko” uz garīgās vēlmes valodu, lai pievilktu tām gaismu no augšienes – un jānodrošina vēlmēm piepildījums tām piemērotā ietērpā. Līdzīgi tam, kā cilvēks rūpējas par citām dabas daļām: nedzīvo, augu un dzīvnieku, darot to, ko tās pašas nespēj izdarīt. Pie tam, tās mēs parasti ekspluatējam savam labumam – bet šeit runa iet par atdevi, pilnīgi pretēju darbību. Proti, tieši otrādi, kā palīdzība bērniem, lai nodrošinātu viņus ar visu nepieciešamo!

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība | Add Comment →