Bīstami studēt Zoar Grāmatu ar vēlmi, kas nav vēl sasniegusi briedumu, – kas nav vēl izsmēlusi sevi šajā pasaulē un nav sapratusi, ka tajā nav ko darīt, – izņemot, kā pacelties no tās uz labošanās pasauli. Tikai ja cilvēks meklē dzīves jēgu un viņam jāatrod, kādēļ dzīvot, tad viņš var atklāt sev kabalu. Taču, ja patreiz viņā tāds jautājums nerodas, viņš sāks to traktēt egoistiski un pielāgot savam labumam, maldinoties, ka labo sevi. Viņš sāks tirgoties ar to un izmantot kā ieroci savam ego – nevis pret egoismu, bet lai iekarotu, un dzīves eliksīra vietā pārvērtīs to par nāvējošo indi sev un citiem. Tādējādi kabalisti atturējās atklāt kabalas zinātni un izdomāja vairums aizliegumu: vecums līdz 40 gadiem un nepieciešamība iepriekš iemācīties visu Toru, pilnīga baušļu ievērošana un vispār iebiedēja, ka no tās var sajukt prātā, lai pilnībā atbaidītu cilvēku. Jo egoisms bija attīstības procesā. Pašā Zoar Grāmatā rakstīts, ka tai lemts atklāties tikai dienu beigās, kad atklāsies visa šī gudrība pasaules labošanai, kura jau gatava laboties. Tad atnāk kabalisti, kuri teic, ka šis laiks pienācis! Tādējādi rabīns Šimons raudāja par to, kā uzrakstīt Zoar Grāmatu, lai tad, kad, ja tā atklātos ne īstajā laikā – nenodarītu kaitējumu. Tāpēc viņš raksta to ar rabīna Aba palīdzību – kā īpašo slepeno šifru. Mēs lasām Zoar Grāmatu un nesaprotam, kur šeit aiz rabīna Aba noslēpts rabīns Šimons, kurš raudāja par dižā noslēpuma atklāšanu? Rabīns Šimons izmantoja rabīnu Aba kā “vairogu”, ārējo ietērpu, iespēju rakstīt noslēpti. Cilvēks spēs atklāt noslēpumu, kuru noslēpis rabīns Šimons, tikai ar nosacījumu, ka izies cauri rabīna Aba aizsargtērpam. Tad viņš spēs pieņemt rabīna Šimona slepeno vēstījumu, bet līdz tam viņš to neizlasīs.

Avots krievu valodā

Filed under: Ikdienas nodarbība, ZOAR | Add Comment →