Radītājs ar nolūku tādā veidā sajauc savu vadību pār mums, ka nespējam tikt skaidrībā, kur sākums un kur ir beigas. It kā Viņa vispār nebūtu! Taču, ja Viņš tagad atklās man Sevi, tad mans “Es” neeksistēs. Jo visu izpilda un visu uz 100% vada Viņš? Mums nav viegli saprast to faktu, ka garīgajā dimensijā tādi, kādi esam patreiz, egoistiski, – neeksistējam! Mana personība sāk izpausties tikai tad, kad sāku turēties Viņam pretī. Mana garīgā realitāte sākas no Faraona, no kura man jāpaņem viss viņa spēks. Tas tiek dēvēts turēties pretī Radītājam. Citādi, kā es izaugšu? Vēlāk, uz šīs opozicionēšanas pamata es iegūstu Radītāja formu, taču tas notiek saskaņā ar to, ko esmu ieplānojis es pats, pārbaudot, noskaidrojot un nolemjot, ka tieši to man nepieciešams un ir vērts izdarīt. Tādējādi man jāiekļauj sevī divi pretstati: tumsa un gaisma kopā, – citādi, es nekļūšu patstāvīgs. Lūk, tādēļ Radītājs mūs nedaudz atmodina, sūtot mums daudzveidīgas problēmas, lai mēs prastu sevi pareizi virzīt.

Avots krievu valoda

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība | Add Comment →