Zoar Grāmata. Priekšvārds. Raksts „Līgavas nakts”: „Atgriežoties, it kā tika izpirkti mūsu grēki un kļuva par kļūdām, ņemot vērā, ka paliek smalks pavediens, kas spēj novest mūs līdz ļaunam nodomam… Dāvida grēks kļuva par kļūdu… Taču citiem cilvēkiem jābīstas, jo nespēs viņi sacīt eņģeļa priekšā, ka tā ir kļūda un viņi nonāks ellē Duma rokās”.

Kad mēs labojam kaut kādu Malhut daļu, no tās vienmēr nāk smalks pavediens uz daļām, ar kurām strādāt patreiz nav iespējams. Mums jādod tām papildus uzlādējums, tiesības uz eksistenci, lai pēc tam būtu iespēja tās izlabot. Šī saikne atstāj pieturas punktu egoismam, tā ir kā vārti uz elli, caur kuriem var piepeši ieslīgt egoistiskā nolūkā. Šeit tad arī slēpjas problēma. Vai esam spējīgi pasargāties no ekrāna zaudējuma, lai nesāktu baudīt saņemšanas dēļ? Jo tad gaismas aizies un mēs paliksim „elles” tumsā. Vai varam saglabāt egoisma mazumu, neatverot šos vārtus un nodrošināt šim mazumam minimālu pagaismu, kas nepieciešama eksistencei? Zoar Grāmata runā par to, kā to izdarīt. Ar to mēs labojam savas kļūdas, taču tajā pašā laikā ļaundari tiks izlaboti tikai mūsu darba beidzamajā etapā.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, ZOAR | Add Comment →