Garīgais kalendārs

Zoar, nodaļa “Cav” (Tzav), 56. p.: Katram ir darba pārtraukums sestdienās un svētkos – atbilstoši viņa īpašībai. Kā, piemēram, vērsis, kuram uzmauc iejūgu, un ēzelis, kuram uzliek nastu, tāpat arī tie, kuri sev uzlika debess Malhut iejūgu, kā arī tfilins, – tie sestdienās un svētkos ir no tā atbrīvoti. Zoar runā par stāvokļiem – darba dienām, svētkiem, sestdienām, mēneša sākumu (Roš hodeš). Tie ir īpaši starojumi, kas nonāk no Acilut pasaules GAR pie dvēselēm, kas atrodas Malhutā. Sašķeltās dvēseles paceļas no BE”A pasaulēm uz Acilut pasaules Malhut (Malhut de-Acilut) tādā mērā, kādā var tai pievienoties, proti, vēlas apvienoties. Malhut de-Acilut vēršas pie Z”A de-Acilut, Z”A – pie ABA ve-Ima (AB”I), AB”I – pie Arih Anpin (A”A), bet no A”A de-Acilut nonāk atpakaļ gaisma pie tām pašām dvēselēm, kuras pacēlās uz Malhut.

Šī, no augšienes nākošā gaisma, atšķiras pēc sava spēka un stipruma. Pastāv gaismas ar stiprumu alef (1. nedēļas diena), bet (2. diena), gimel (3. diena), dalet (4. diena), hei (5. diena), vav (6. diena) un šabat (7. diena, sestdiena). Tādā veidā mēs tās dēvējam attiecīgi nedēļas dienām. Var sacīt arī citādi: šīs gaismas atnes vēlmei baudīt daudzveidīgas īpašības – hesed, gvura, tiferet, necah, hod, jesod, malhut (pēdējā īpašība, šabat). Tādējādi ir gaismas, kas atšķiras pēc īpašībām un kuras mēs dēvējam par darba dienām. Pēc tam, kad mēs pabeidzam pakāpi, atnāk īpaša gaisma, dēvēta “sestdiena”. Tad darbs ir aizliegts, jo mēs neesam spējīgi strādāt ar Malhut – ar vēlmi baudīt. Mēs varam strādāt tikai ar to daļu, kuru var korelēt ar vēlmi dot – ar sešām īpašībām, kas nāk pirms Malhut. Tādējādi septītā nedēļas diena – atpūtas diena. Brīvdiena. Ko tas nozīmē? Nav darba, viss iepriekšējais darbs sakrājas kopā un atklājas Malhutā. Pēc tam ir 30 dienu periodi, saskaņā ar mēnesi, tas ir, Z”A attieksmi pret Malhut. Ir svētki – Jaunais Gads (Roš Ašana), Sukots, Šavuots un citi. Tas viss – daudzveidīgas gaismas, kas nāk no A”A Roš (galvas). Tur ielikta visa programma, pēc kuras mēs strādājam. Visas šīs gaismas tiek dēvētas “atmoda no augšienes” (itaruta de-le-ela), jo starojums nav atkarīgs no mums. Šīs gaismas pastāvīgi mainās un iedarbojas uz mums, izsaucot daudzveidīgus stāvokļus. Kaut arī mēs runājam, ka augstākā gaisma atrodas absolūtā mierā, taču ar absolūtu mieru tiek domāts tas, ka tā nemaina savu programmu, savu ceļu, virzienu. Vēlamies to, vai nē, taču tā veiks savu darbu. Ja spējam izsaukt no tās papildu starojumu – tas mums nāks par labu. Ja nē – tā visu izdarīs pati. Tādējādi tas tiek dēvēts par absolūtu mieru, nevis bezdarbību. Jo katru mirkli gaisma veic vairums darbību, kuras mēs neietekmējam. Taču mēs varam izsaukt uz sevi tās papildu iedarbību.

Avots krievu valodā

Discussion | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa: