“Tas būs uz vakarpusi: nāks gaisma”

Zoar Grāmata. Priekšvārds. Raksts “Līgavas nakts”: “Lielā zivuga laikā labošanās beigās mēness gaisma pielīdzināsies saules gaismai, kā sacīts: “Tas būs uz vakarpusi: nāks gaisma”. Sanāk, ka tās pakāpes dubultojas, jo 6000 tūkstošu gadu garumā tā atradās mēness īpašībā, kā sacīts: “Bija vakars, un bija rīts”. Rezultātā visi mūsu kritumi, visas tumšās naktis pievienojas dienas gaismai, gaismas atklāšanai. Diena un nakts kļūst par vienu veselumu. Patiesībā runa iet nevis vienkārši par “dubultošanos” un pat ne par 620 reižu palielināšanos, kā tiek runāts par to. Sākotnēji Radītājs deva mums mazu dzirksti un neko vairāk. Pēc tam, strādājot ar savu vēlmi, es vēršos pie Radītāja, pie gaismas un pieprasu labošanos. Pateicoties šīm labošanām, es pielīdzinos gaismai ar īpašībām, un tā ietērpjas manī. Manā vēlmē gaisma tiek sajusta kā bezgalīga, bez mēra. Kāpēc? Tāpēc, ka tad, kad vēlme baudīt sāk mūsos augt, tā sevi atklāj un pastāvīgi formē. Iepriekšējā sajūta tai nāca no rešimot, kas nolaidās no augšienes uz leju, – bet ne tie, kurus tā realizē patreiz. Paceļoties augšup, cilvēks uz katra pakāpiena sevi realizē saskaņā ar iepriekšējo rešimot, taču pievieno tiem savu tieksmi, savas pūles un kritumus. Viņš atklāj pārrāvumu starp sevi un gaismu – pārrāvumu, kurš nekad iepriekš neizpaudās. Cilvēks atrauts no gaismas un tiecas pēc tās. Gaisma atnāk, taču pēc tam seko kritums, atkal un atkal – un pateicoties visiem šiem pārdzīvojumiem, kas viņu mētā no viena malas uz otru, cilvēks atrod jaunas detaļas savā vēlmē. Viņš atklāj iepriekš neredzētu dziļumu, pilnīgi jaunu kli, patstāvīgu tieksmi uz priekšu, nebijušu tieksmi uz gaismu. Iepriekš neviena vēlme, neviens rešimo netika ierakstīts uz viņa rēķina, taču tagad, kad viņš pieliek pūles, lai arī bērnišķīgi, tas formē viņā jaunas kelim. Lūk, tāpēc gaisma, kas tagad atklājas, nesalīdzināmi pārspēj to gaismu, kas piepildīja vēlmi līdz šķelšanās brīdim, līdz mūsu darbam ceļā uz augšieni. Pasauļu lejup nākšana un visas pūles, kas bija līdz šim – tā ir tikai kopējā sagatavošanās reālajai labošanai. Šeit izpaudās vismazākā gaisma nefeš. Kā raksta Bāls Sulams, iepriekš atklājās ļoti mazas gaismas, taču tagad, kad mūsu paaudze sāk sevi labot, tā pievelk visdiženāko gaismu visās pasaulēs – NARANHAJ.

Avots krievu valodā

Discussion | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa:

Nākamā ziņa: