Gandrīz labi – arī slikti

Bāls Sulams, “Reliģijas būtība un tās mērķis”: “Radītāja labā attieksme nekļūst acīmredzama, līdz brīdim, kad radījums attīstīsies pilnīgi.
Tieši otrādi, vadība parādās vērotājam vienmēr kroplīgā iesaiņojumā. Saproti taču, ka Radītājs pastāvīgi dara tikai labu Saviem veidojumiem, bet šī labestība nāk no Viņa kā mērķtiecīga vadība”. Sistēma iekārtota tādā veidā, ka, lai nonāktu līdz mērķim, atdeves īpašībai, mums jāatklāj sevī pretējas īpašības. Pie tam, atbilstoši virzībai uz mērķi, mēs atklāsim sevī arvien lielāku pretsatu. Starpība starp pozitīvo un negatīvo pastāvīgi pieaug: es atklāju daudz stiprāku negatīvismu – pret lielāku pozitīvismu. Proti, mans materiāls – vēlme baudīt – nav neitrāls. Nē, es neesmu neitrāls, es nevēlos atrasties nullē, es vēlos baudīt, un tādējādi pat nulle izsauc manī sliktu sajūtu. Man ir labi tikai tad, kad esmu piepildīts, tikai kad esmu plusā. Bet kas būtu, ja man pavisam mazliet pietrūktu līdz plusam? – vienalga man ir slikti. Starpība starp vēlamo un patieso nekavējoties izraisa manī jautājumu “Kāpēc?” – Tāpēc, ka mans egoisms ir aizvainots: kāpēc neesmu piepildīts? Man pienākas viss!

Jāsaprot, ka mēs nespējam objektīvi spriest par saviem stāvokļiem, jo neievērojam neitralitāti. Ļaunums mūsu acīs vienmēr ir pārsvarā attiecībā pret labestību. Pat bez darvas karotes, ja medus mūsu mucā pietrūkst pat nedaudz,  – tā jau ir nekārtība. Vēl vairāk, tu vēl neesi paspējis sākt izjust labu sajūtu, kad tā jau izzūd. Jo uzreiz domāju par to, ko baudīšu pēc mirkļa. Svētlaimes virsotnē jau izpaužas tās zudums, un es sāku rūpēties par to, ko darīt tālāk. Tā darbojas mūsu egoistiskā vēlme. Dabiski, ka ar tādu dabu mēs neesam spējīgi gūt apmierinājumu. Tā sistemātiski mūs iznīcina. Vēlme baudīt nekad nespēj piepildīties un tikt apmierināta. Katra sekunde, kurai trūkst baudas pilnības, sagandē cilvēka dzīvi.

Avots krievu valodā

Discussion | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa: