“Miesā savā ieraudzīšu Radītāju”

Zoar Grāmata. Priekšvārds. Raksts “Līgavas nakts”: “Jesoda labošanās – tā ir apgraizīšanas (brit mila) savienība. No šejienes seko, ka par savienības zīmi tiek dēvēts mūsu roku darbs. Jo mēs noņemam priekšādas miesu no Jesoda, un tas ir mūsu roku darbs. Un tas – tikai līdz galīgai izlabošanai.”. Līdz galīgai izlabošanai (Gmar Tikun) mēs rīkojamies savas dvēseles desmit sfirotās. Pirmām kārtām, mums jānogriež Malhut – jāizslēdz no darba vēlme, kas nepadodas labošanai.
Bez tam mēs nogriežam vēlmes līdz Jesodam un strādājam tikai ar tām kelim, kuras atrodas augstāk par to, – tajā mērā, kādā varam tās iekļaut Binā. Tā arī ir “apgraizīšanas savienība”: mēs atdalām vēlmes, kuras nedrīkst izmantot līdz Gmar Tikun. Tās tiks izlabotas tikai labošanās beigās. Taču visās pārējās kelim no Keter līdz Jesodam, mēs varam saņemt gaismu atdeves dēļ. “…Sacīts: “Un miesā savā ieraudzīšu Radītāju”. Tieši “miesā”, jo katru reizi, kad cilvēks pierakstās ar šīs savienības svēto ierakstu, viņš redz tajā Radītāju”. “Miesā” – proti, saņemošajās kelim. No Tiferet augšienes līdz vidum atrodas atdeves kelim, bet zem tām, līdz savienības zīmei – saņemošās, kas dēvētas par “miesu” un “ādu’. Ieraudzīt Radītāju, proti, hohmas gaismu, var tikai saņemošajās kelim – taču tikai “miesas” (basàr) līmenī, bet pie „ādas” mēs nepieskaramies. Citādi sakot, mēs apstājamies pie trešās stadijas (miesas, bhina gimel) un neiekļaujam ceturto stadiju (ādu, bhina dalet).

Avots krievu valodā

Discussion | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa:

Nākamā ziņa: