Zoar, nodaļa “Bešalah” (Beshalach), 466.-467. p.: “Bet Ārons un Hūrs pieturēja to aiz rokām”. …”Un bija, kad Mozus pacēla (roku)”. “Kad pacēla” – nozīmē, ka pacēla labo pāri kreisajai un tieši to viņš domāja, kad pacēla augšup savas rokas, tad pievarēja Israēlu, Augstāko Israēlu, Zeir Anpin”, bet kad nolaida savu roku, tad pievarēja Amaleku”.
Labā – nozīmē “hesed’ (žēlsirdības īpašība), bet pats galvenais, kas mums nepieciešams, – tā ir Hasadim gaisma. Vispirms mūsos jāvalda labošanas gaismai, Hasadim gaismai, jo tieši tā savieno visus savstarpēji kopā.
Tā valda mūsu vēlmē/ kli, pārklāj to ar atdeves nolūku. Tad, atbilstoši atdeves nolūka labošanās mēram, iekš kli ietērpsies Hohmas gaisma, Radītāja klātbūtne, Viņa sajušana un atklāšana.
Taču līdz Radītāja atklāšanai jābūt līdzībai ar Viņu. To veic Hasadim gaisma – atdeves un žēlsirdības (hesed) gaisma, piepildot mūs pēc mūsu lūguma. Tādējādi viss Mozus karš pret Amaleku (Amaleks, tas ir vārdu “saņemšanas dēļ” saīsinājums – “Al MenAt LEKabel”) ir tajā apstāklī, ka vispirms Mozus pieprasa žēlsirdības gaismu, Hasadim spēku – Ārona spēku, kas to atbalsta no labās puses. Tad Mozus sāk pacelt savas smagās rokas, dēvētas par “ticības rokām”. Kāpēc tās ir smagas? Tāpēc, ka viņa vēlme baudīt ir milzīga un pastāvīgi aug uz Amaleka rēķina. Kad cilvēkā atmostas vēlme baudīt, tad viņa rokas, “ticības rokas” – atdeves simbols, – no jauna nolaižas un viņu no jauna pārņem nolūks sevis dēļ. Sanāk, ka nepieciešams pieturēt Mozus rokas. Tāpēc pret Amaleku nāk augstākie spēki – labais Ārons un kreisais Hūrs, bet no augšienes nonāk gaisma un ietērpjas cilvēka vēlmē, kurš izlabots ar ticību, Binas gaismu – un tad Mozum izdodas uzvarēt Amaleku, savu egoismu. Tā notiek vairums situācijās mūsu darbā – pieaug vēlme baudīt un mums pret to ir jācīnās.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, ZOAR | Add Comment →