Bāls Sulams. Trimda un atbrīvošanās

Harmonija starp reliģiju un attīstības likumu jeb aklu likteni
Starp tām tautām tu nespēsi rast mieru un nebūs tavām kājām atpūtas”. “Un tas, ko esat iecerējuši – tam nenotikt, kā jūs sakāt: “Kļūsim kā citas tautas, kā citu zemju ciltis”. Nespēj Israēla tauta eksistēt trimdā. Tā nespēs tur rast mieru, līdzīgi citām tautām, kuras sajaucās ar citām un pazuda tajās bez pēdām. Izraēla tauta nav tāda. Neatrast tai mieru starp tautām – līdz ne “vēlēsieties tur sasniegt Radītāju”. Taču, ja domājam, ka tā ir nejaušība un liktenis, proti, tikai vienas zāles – no jauna uzsūtīt mums nelaimes līdz tādai pakāpei, lai mēs redzētu, ka tās – nav nejaušība, bet Augstākā vadība. Pateicoties Kabalas zinātnes pielietošanai, mūsu attīstība norisinājās ātrāk, nekā citās tautās. Tādējādi mums uzlikts par pienākumu iet priekšgalā un labot sevi.
Taču ņemot vērā, ka neturpināja sevi labot, bet vēlējās piedot tāpat vēl patmīlību, kaisli uz bagātību un spēka varu kā citās tautās, tas noveda pie Pirmā Tempļa nopostījuma. Ņemot vērā, ka kabalas zinātne to visu aizliedz – noraidīja to un pārņēma kaimiņu tikumus, lai baudītu dzīvi.
Sašķēlās tautas spēki: daži sekoja aiz egoistiskajiem ķēniņiem un augstmaņiem, bet citi – aiz kabalistiem. Šī šķelšanās turpinājās līdz Tempļa nopostīšanai.
Taču Otrā Tempļa laikos šis sakaru trūkums kļuva vēl vairāk redzams egoistisko skolnieku dēļ, kuri sacēlās pret altruistiskā nolūka lišma saistībām, jo nevēlējās iziet no egoisma. Tie radīja savienības – saduķeju, bagāto un dižciltīgo cilvēku sektu, kas apmierināja iekāres.
Viņi karoja ar prušim (izgājušajiem no egoisma) un uzsūtīja Romiešu ķēniņvalsti uz Israēlu un nevēlējās noslēgt mieru ar iekarotājiem, kā ieteica kabalisti. Rezultātā Templis tika nopostīts, bet Israēla tauta nosūtīta trimdā. Pasaulīgo ideālu atšķirība no reliģiskajiem

Pasaulīgais ideāls izriet no cilvēka dabas – izcelt sevi, līdzīgi cilvēka dabai. Garīgais ideāls izriet no Radītāja – pacelt sevi pāri cilvēka dabai. Pasaulīgā ideāla pamats – atzinība. Cilvēks darbojas, lai kļūtu slavens cilvēku acīs, pat ja tie nezina par viņu. Garīgais ideāls – kļūt slavenam Radītāja acīs un tāpēc cilvēks paceļ sevi pāri cilvēka dabai. Trimdā, mēs saglabājam pagaidām nolūku lišma, mums paliek spēki. Taču egoisti guva virsroku un mēs zaudējām dzīves mērķi, mainot to uz egoistiskajiem mērķiem. Tā vietā, lai atdotu ekonomiskos pārpalikumus sabiedrības labā, tos izšķērdēja uz dabiskās dzīves jaukumiem. Kabalas zinātne, dabiskās attīstības likums un akls liktenis iet roku rokā. Tādējādi visu mūsu nelaimju cēlonis trimdā ir ļaunprātīga izmantošana – mēs ļaunprātīgi izmantojām Toru. Ja mēs saglabātu garīgo mērķi (apvienību un lišma), ar mums nenotiktu nekas slikts.

Saskaņotība un vienotība starp kabalas zinātni un aklu likteni un cilvēciskā aprēķina tapšana. Rezultātā mums jāteic savām nelaimēm: “Diezgan” un jāveic cilvēciskais aprēķins tāpat arī uz mūsu zemes: mums nav nekādu cerību noturēties uz šīs zemes kā tautai, līdz nepieņemsim darbu ar lišma nolūku, bet nevis sevis dēļ.
Ja sevi nesakārtosim, tad būsim spiesti veikt pārdzimšanas riņkojumus daudzkārt vairāk par citām tautām. Jo attīstītāko daba ir tāda, ka katrs izprotošais nenoliec galvu un nepazīst kompromisus, bet pauž savu nostāju.
Tas ir psiholiģiskais likums, kuru mēs redzam tautā. Kaut gan tie uzskata, ka pretējā puse sapratīs briesmas un pieņems viņu viedokli, taču attīstītāko daba tāda, ka nedos viens otram priekšroku briesmu dēļ un neatteiksies no savu tieksmju realizācijas. Tādējādi, kamēr nevirzīsim augšup savu garīgo mērķi pāri materiālajai dzīvei, nebūs mums arī materiālās atdzimšanas. Jo mēs – idejas nesēji. Garīgais un materiālais nespēj mūsos līdzās pastāvēt. Kaut gan esam iegrimuši matērijā, taču neatteiksimies no idejas. Tādēļ mums nepieciešams garīgais mērķis.

Avots krievu valodā

Diskusijas | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa: