Nav sliktu vēlmju

Zoar, nodaļa “Bešalah” (Beshalach), 444. p.: Pirmais, kurš atnāca karot ar Israēlu, bija Amaleks. Tādēļ: “Viņa beigas – nāve”. Kā sacīts: “Jo Es pilnīgi izdzēsīšu atmiņas par Amaleku”. Katrai no mūsu vēlmēm, pat pašām lielākām un sliktākām, ir sava misija. Tādēļ mums pareizi pret visu jāizturas – gan pret labo, gan pret ļauno. Kaut gan mēs neredzam mūsos ieslodzīto ļaunumu, nevēlamies to un nemīlam un būtu priecīgi, ja tas izzustu, tomēr mēs nesaprotam, cik lielā mērā vinnējam no tā, ka tas mūsos izpaužas, cik lielā mērā katra ļaunuma atklāšana izdziedē mūsu egoismu, mūsu dvēseles ķermeni, virza mūs uz priekšu, pie Radītāja. Pie tam ļaunums neizzūd, kaut mēs to arī noraidam, taču nonāk līdz labošanai. Viss ļaunums tiek dēvēts par ļaunumu, jo es patreiz nespēju to pārvērst par labestību. Es varu tikai to noskaidrot – paņemt tā daļu un izlabot, bet citu daļu atstāt lejā. Tajā ir mūsu noskaidrošana. Taču Labošanās Beigās (Gmar Tikun) viss ļaunums pārtaps par labo, – un tur mums būs nepieciešamas pilnīgi visas mūsu vēlmes. Tādējādi visas tās vēlmes, kas dēvētas “Amalek”, “Aman”, – vissliktākās mūsu vēlmes, kurās it kā nav iespējams savienoties ar gaismu un nav nekādas izredzes tās pielīdzināt gaismai, – Labošanās Beigās arī iegūst nolūku atdeves dēļ un pievienojas kopējai dvēselei, Bezgalības Malhut.

Avots krievu valodā

Discussion | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa: