Zoar, nodaļa “Bešalah” (Beshalach), 441. p.: …Par to sacīts: “Near ar vērsi un ēzeli vienlaikus” – lai cilvēks neatstātu vietu nederīgām saiknēm. Jo tādas cilvēka darbības rezultātā atmostas ne tas, kas vajadzīgs. Un kad tie savienojas kopā, nav iespējams tiem nostāvēt pretī. No to saiknes puses, no to pamata nāk viena klipa, kas tiek dēvēta “suns”, kas ar savu bezkaunību pārspējis visus. Zoar tāpat runā par to, ka pie katra mūsu pūliņa un darbības, tajā pašā brīdī atklājas klipa, un cilvēks cieš neveiksmi, iegrimst klipā, bet pēc tam pakāpeniski veic labošanos un iznāk no tās. Tādā veidā viņš to noskaidro un vairs nav tajā jāatrodas. Tas ir, pacelšanās pa pakāpieniem vienmēr sākas no sajaukuma, no sajaukuma starp labo un ļauno. Šim stāvoklim man jāpievelk gaisma, kas atgriež pie avota. Gaisma, izpaužoties šajā stāvoklī, nolaiž ļaunumu lejā, bet ar labestību es paceļos augšup.

Tādējādi vienmēr sanāk tā, ka jebkurā stāvoklī, kuru es sasniedzu, sākumā sajūtama neskaidrība un tikai pateicoties gaismai tā dalās divās daļās. Vispirms ar gaismas palīdzību es atklāju ļaunumu, kā sacīts: “Es radīju ļauno sākotni”, – un nometu to lejā (1). Pēc tam – “… un radīju Toru tā labošanai, jo iekļautā tajā gaisma (O”M) atgriež pie avota”. Tad es paceļos augšup ar labu vēlmi (2). Tādējādi “nav taisnā uz zemes, kurš darītu labu, iepriekš negrēkojis”. Sākumā mums vienmēr jāatklāj ļaunums, un jāatmet tas no sevis (1), proti, jāatrodas tajā, jābūt pārņemtam ar to, jāsaprot, ka tas ir ļaunums, un tikai pēc tam mēs atbrīvojamies no tā un sasniedzam labestību (2).Tā notiek pie katras noskaidrošanas, katras vissīkākās detaļas. Tādēļ nebīstieties, ka tas ar mums notiek katru minūti. Tieši otrādi – jo biežāk, jo labāk.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, ZOAR | Add Comment →