No Bāla Sulama raksta “600.000 dvēseļu”: Cilvēka garīgajā attīstībā ir trīs periodi:
1) dvēseles dzirksts, kura gan uzliesmo, gan nodziest;
2) atsevišķa dvēsele – kad cilvēks sajūt sevi kā daļu no 600 tūkstoši dvēselēm, kopējās dvēseles;
3) tuvināšanās pilnībai, kopējai dvēselei, jo pilnībā izlabojusies visa viņa egoistiskā vēlme un vairs nekalpo par šķērsli, ļauj tam pilnīgi saplūst ar kopējo Ādama dvēseli.
Šeit ir moments, kurš grūti izskaidrojams, līdzīgs nenoteiktības principam kvantu fizikā. Lieta tajā, ka nav “vairāku veidojumu”, ir viens vienīgs radījums. Katrs, kurš sajūt sevi par radījumu – arī ir šis radījums, bet visi pārējie attiecībā pret viņu – nevis patstāvīgi radījumi, bet viņa personīgās dvēseles daļas. Tāpēc, kaut arī mums šķiet, it kā eksistē vairāki miljardi radījumu, taču garīgajā cilvēks pievieno visas šīs daļas sev un attiecībā pret viņa brīvo izvēli, tās visas atrodas labošanās beigās. Taču viņš – vienīgā daļa, kuru no viņa puses var nosaukt par eksistējošu. Tieši tādā atdalītā veidā viņš tiek uzskatīts par neeksistējošu un viņam jāpievienojas garīgajam, kopējai dvēselei! Taču visas pārējās, it kā “svešas” viņam daļas, jāuztver jau kā pastāvošas garīgajā pasaulē. Tādējādi saprotot, ka “katrs spriež atbilstoši savam neizlabotajam stāvoklim” un tās atrodas galīgi izlabotā stāvoklī, tikai viņš vienīgais – nē. Kuru tad var nosaukt par radījumu, par vienīgi eksistējošo? Tieši to, kurš vēl “nav radīts” un kuram nepieciešama labošanās. Kad iegūsim garīgo redzi, mēs ieraudzīsim pasauli tieši tādā veidā. Bāls Sulams šeit apraksta ļoti augstu stāvokli. Kad tiek runāts par to, ka eksistē tikai viena dvēsele – bet nevis, kad visi savienojas vienā kopējā dvēselē, runa iet par to, ka realitātē vispār neeksistē kaut kādas atsevišķas dvēseles… Tā ir mūsu laika jēdziena ilūzija, trīs asu koordinātu (laika, kustības un telpas) sekas, kur tādā veidā pārlaužas pasaules aina. Taču kad šīs asis izzudīs un mēs pārstāsim būt atkarīgi arī no laika asu koordinātām, kad pacelsimies pāri tām, tad ieraudzīsim realitāti, kurā eksistē tikai vienīgs radījums. Šim nolūkam mums nepieciešams izlabot savu egoistisko vēlmi, kas arī izraisa mūsos šo realitātes eksistences ilūziju laikā, kustībā un telpā – mūsu pasaules līmenī.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Realitātes uztvere | Add Comment →