Zoar, nodaļa “Bešalah” (Beshalach), 212. p.: “Laikā, kad viņš nolēma lejup nākt uz zemi, lai ietērptos ķermenī, Levija paaudzē tika ieliktas 425 sveces Ķēniņam, Zeir Anpinam un pieņemtie 425 likumi pavada šo garu, Mozu, līdz savai vietai. Kad parādījās pasaule, sāka starot hei – Šhina tās priekšā, – un mājas piepildījās ar tās starojumu”.
…Es lasu Zoar – un nesaprotu ne vārda. Iespējams, es nesaprotu ivritu, bet ja arī zinu vārdus, tad nesaprotu, par ko tie runā. Pat ja man pazīstami šie kabalistu citāti, no kurienes varu zināt, par ko tie runā? Tie stāsta par pilnīgi citu realitāti, par kuru man nav ne mazākā priekšstata. Lasot Zoar, mēs neko nezinām. Mēs tikai vēlamies, lai viss izlasītais šajā Grāmatā iemiesotos mūsos. Kabalisti, Zoar Grāmatas autori – rabīns Šimons un viņa skolnieki, kuri atklāja savstarpējo stipro, pareizo saikni, ka spēja sasniegt Bezgalības pasaules sajūtu, aprakstīja šajā Grāmatā savu izzināšanu – līdzīgi ceļotājam, kurš apraksta visu, ko sajūt un redz apkārt. Tādā veidā kabalisti raksta par augstāko pasauli un viņiem ar to nav nekādu problēmu, jo viņi taču tajā atrodas. Šeit nav nekādu augstāko gudrību. Kabalas gudrība (Hohma) – tā ir Hohmas gaisma, kas ietērpusies Hasadim gaismā. Tā ir vīzija, apcere. Mums arī uz to jātiecas – tad sapratīsim, par ko iet runa Zoar Grāmatā. Tāpēc nav jābūt gudram, nav jābūt zinātniekam, bet jātiecas mainīt sevi, lai sajustu, ko mums mantojumā atstājis rabīns Šimons.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, ZOAR | Add Comment →