No komentāra par Lieldienu Agadu
Bauslis par macas nobaudīšanu tika dots Israēla dēliem vēl tad, kad tie atradās Ēģiptes trimdā, jo atbrīvošanās notiek steigā. Mēs arī atrodamies verdzībā, un mūsu nolūks arī virzīts uz atbrīvošanos, pēc mūsu tēvu parauga Ēģiptē. „Mēs bijām vergi”. Sāk ar nosodījumu, bet pabeidz ar uzslavu. Nosodījums sākas ar vārdiem „mūsu tēvi bija elku pielūdzēji”, vai arī ar vārdiem „mēs bijām vergi” – tā uzskata Galaha. Nepieciešams sākt ar nosodījumu un pabeigt ar uzslavu, atbilstoši principam „gaismas priekšrocība tiek izzināta tumsā”. Tādējādi „cilvēks piedzimst par savvaļas ēzeli”, taču rezultātā iegūst cilvēka formu. Tāpat arī bija Israēla tautas tapšanas laikā. Jo radītājs izveidoja radījumu kā kaut ko no nekā, un visas eksistences pirmstāvoklis ir nebūtība. Taču nedzīvajā, augu, dzīvnieku un cilvēka līmenī nebūtība ir daudzveidīga.
Nedzīvā līmeņa sākums – absolūta nebūtība. Augu līmeņa sākums – tā ir nedzīvā līmeņa forma: sēklas iesēšana un satrūdēšana. Dzīvnieku līmeņa nebūtība – augu līmenis. Taču dzīvnieku forma tiek uzskatīta par nebūtību attiecībā pret cilvēku.
Tādējādi „cilvēks piedzimst par savvaļas ēzeli”. Obligāts nosacījums katram cilvēkam, lai viņam būtu sākums dzīvnieku stadijā. Sacīts: „Dievs, Tu glābsi cilvēku un dzīvnieku”. Proti, izsauksi visas vēlmes, kas nepieciešamas viņa eksistencei un viņa uzdevuma pabeigšanai. Kāds nolūks ir cilvēka formas pārākumam pār dzīvnieku, ņemot vērā to, kas tajos ir ielikts? Tas ir to vēlmēs, jo ar to pašu atbrīvošana, kuru cilvēkam dod Radītājs, atšķiras no atbrīvošanas, kuru Viņš dod dzīvniekam. Cilvēkā ir tikai viena nepieciešamība, kas nav dzīvnieku formā, – atmoda uz saplūsmi ar Radītāju. Tāpēc tajā ir viņa sagatavošanās – tiekties kalpot Radītājam. Tikai ar to viņš paceļas pāri dzīvniekam. Jo dzīvnieku formā mēs atrodam pat netiešu saprātu darbam un politiskajai vadībai. Tādēļ nebūtība, kas iet pa priekšu cilvēka eksistencei, – tā ir vēlmes noliegšana, kas virzīta uz tuvību ar Radītāju, tas ir, dzīvnieciskā pakāpe. Par to arī sacīts: sāk ar nosodīšanu, bet pabeidz ar uzslavu. Proti, nepieciešams izzināt nebūtību, kas iet pa priekšu eksistencei, pozitīvā nozīmē – kā nosodīšanu, kas iet pa priekšu uzslavai. No tā mēs labāk izpratīsim uzslavu. Tas pats attiecas uz četrām trimdām, kas iet pa priekšu četrām atbrīvošanām, līdz pat certutajai atpestīšanai, kas pauž mums vēlamo absolūto pilnību. Trimda – tā ir nebūtība, kas iet pa priekšu eksistencei, tas ir, atpestīšanai. Tādā veidā visus atpestīšanās burtus (geula – גאולה) mēs atrodam trimdā (gola – גולה), izņemot burtu alef, kurš norāda uz “Pasaules valdnieku” (Alufo šeļ olam). Tas nozīmē, ka nebūtības forma – tas ir eksistences noraidījums. Eksistences forma, proti, atbrīvošanās, tiek izzināta no vārdiem: „Vairs nemācīs viens otru, jo visi Mani zinās, no maza līdz lielam”. Tas nozīmē, nebūtības forma trimdā – tā ir Radītāja zinību noliegšana, burta alef neesamība, kurš pietrūkst mums trimdā un kurš vēlams mūsu atbrīvošanai, tas ir, saplūsmei ar Radītāju. Pati nebūtība sagatavo piederošo tai eksistenci. Brīvība – tas ir augsts jēdziens, kurš saprotams tikai izredzētajiem, taču apspiešanu neviens nespēj izturēt. Mēs sākam no nosodīšanas, lai labāk apzinātos glābšanu. Jāsāk nevis no Teraha laikiem, bet no Ēģiptes, kur maza mīlestības daļina pret Radītāju un kalpošanai Viņam jau pastāvēja tautā. Verdzības papildus smagums Ēģiptē nav trūkums tautas pastāvēšanā, kas dēvēta par cilvēku (Ādams). Nebūtība sagatavo eksistēšanu, tādējādi tiek uzskatīta par glābšanas daļu un par to arī jāpateicas. Tas nozīmē, nav jāsāk no vārdiem „mūsu tēvi bija elku pielūdzēji”, jo tas nav nebūtība, kas iet pa priekšu eksistencei, jo tajā nav cilvēciskās būtības, jo tad viņi bija maksimāli attālināti no mīlestības pret Radītāju. Tādējādi mēs sākam no Ēģiptes trimdas, kad mīlestības daļiņa pret Radītāju jau bija viņu sirdī, bet dzisa no smaga darba. Tas arī nozīmē, ka nebūtība gāja pa priekšu esamībai. Tautas brīvība Radītāja zināšanā – tas ir augsts jēdziens, kuru saprot tikai izredzētie sagatavošanās ceļā. Taču lielākā tautas daļa gatava izzināt pakļaušanas verdzībā smagumu, kas saprotams katram.

Avots krievu valodā

Filed under: Bāls Sulams | Add Comment →