No augšas uz leju augstākās vadības sistēma, dēvēta “Pasaules Koks”, lejup nonāk pie mums savā ideālajā veidā: visas tās daļas pareizi saistītas, katra savienota ar visām absolūtā harmonijā, barojas no visām un baro visas, atbilstoši savai pakāpei un kopējam sistēmas varenumam, sastādot vienu kopējo sfēru. (Sfēra – tas ir pilnības simbols). Visu caurvij “Šhinas Starojums” – gaisma piepilda visas vēlmes, kas atrodas savstarpējā harmonijā un papildina viena otru.
Šīs sistēmas likums – visiem darboties tikai tās kopējās interesēs, savstarpēji un apzināti. Tāda uzbūve izveidota no gaismas, atdeves, Radītāja puses.
Taču mēs iekļaujamies šīs sistēmas pašā centrā, kā tās šķeltā daļa, mums jāizzina šī sistēma sašķeltā stāvoklī, pretējā tās patiesajai formai – tā mēs atklājam savu sašķeltību.
Mūsu forma pretēja sistēmas formai. Sanāk, ka es atrodos brīnišķīgā, gaismas un garīgās harmonijas pasaulē, taču tādēļ, ka esmu pretstatā sistēmai savā egoismā, redzu pasauli pilnīgi citādu.
Augstākā gaisma ar nolūku slēpj no mums visu absolūto realitāti – būtu briesmīgi sajust tās pilnību!
Tāpēc es redzu sev apkārt tikai mazu realitātes daļu, kuru spēju absorbēt ar savu mazisko egoismu un bez tam, es redzu to pretējā formā – viss slikti, viss ir ļaunums! Es uztveru to tajā mērā un formā, kādā spēju to pieņemt un pārdzīvot.
Taču attiecīgi tam, kā es labojos un iegūstu atdeves vēlmi, man arvien vairāk atklājas šī sfēra – paplašinoties un demonstrējot man, ka esmu arvien sliktāks un sliktāks! Taču pa to laiku es jau saņemu atdeves spēkus un laboju sevi, un savu realitāti. Tā notiek līdz tam brīdim, kamēr mana uztvere vēršas visas sfēras plašumā, ietverot visu “koku”, visu sistēmu un es varu iekļauties tajā pareizi un pilnībā, ar visu spēku. Taču pagaidām mēs eksistējam visa šī universa centrā tam pretējā formā, ieslēgti savas personīgās sīkās pasaulītes iekšienē, kā tārps rūgtā rutkā…

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Realitātes uztvere | Add Comment →