Vēlmju realitāte vai haoss?

Zoar, nodaļa “Vaiehi” (Vayechi), 808. p.: Laikā, kad aizgāja Jēkabs, spīdēja mēness un augstākās saules, Zeir Anpin, tieksme uz to atmodās. Jo, kad aust saule, Jēkabs, paceļas cita saule, Zeir Anpin un saplūst Zeir Anpin ar Nukvu. Un mēness, Nukva, spīd no Zeir Anpina. Tas viss tiek runāts tikai attiecībā uz cilvēku, kurš izzina garīgo. Cilvēkā norisinās visdažādākās izmaiņas, jo viņa vēlme baudīt pastāvīgi atjaunojas, pateicoties saviem trūkumiem un labošanām, demonstrējot cilvēkam daudzveidīgas formas kopējā nemainīgajā garīgajā stāvoklī. Viss pastāvīgs, izņemot mani, bet viss mainās tikai manī. Taču, kā skaidro Bāls Sulams rakstā “Ievads Zoar Grāmatā”, mēs uztveram pasauli ar kaut kādu “fotoaparāta” līdzības palīdzību, kurš projicē mums realitātes ainu uz “ekrāna” smadzeņu pakauša daļā. Tāpēc man šķiet, ka viss, kas norisinās manā iekšienē, – eksistē ārpusē. Sanāk, ka apkārt esošo īstenību redzu kā manu vēlmju, domu un to savstarpējo saikņu iekšējā haosa projekciju. Patiesībā tas nav haoss, man tikai tā šķiet, jo nezinu, kādā tieši kārtībā nāk mani iekšējie rešimot. Taču kad tie atmostas noteiktā secībā, tad pastavīgajā augstākajā gaismā es redzu izmaiņas. Šie rešimot piepeši slēpj šo gaismu, atklāj to dažādās izpausmēs, izkrāsojot to dažādās krāsās, piešķirot tai visdažādākās formas un ainas. Taču man šķiet, ka tas viss notiek ārpusē, kaut gan visi šie rešimot mostas iekšienē. Tādā veidā Zoar apraksta procesus, kas norisinās mūsu iekšienē.
Avots krievu valodā

Diskusijas | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Nākamā ziņa: