Radītājs mums sūta nelaimes un problēmas, visiespējamākās nepatīkamās lietas, – bet mums jāsaskata tajās labsirdīgs nolūks un tēvišķa mīlestība. Jo Radītājs labs un dara labu gan ļaunajiem, gan labajiem. Citiem vārdiem, Viņš nedala mūs labajos un ļaunajos, jo tādus mūs radījis, bet katrs no mums pēc sava prāta uztver Radītāja attieksmi, proti, savu dzīvi.
Ar jebkuru parādību mūsu dzīvē mums jāveido atbildes attieksme pret Viņu: „Viss nāk no Labā, labu darošā”, no „Nav neviena, izņemot Viņu”. Šeit cilvēkam jāpaceļas pāri sajūtai „rūgts-salds” līdz vērtējumam „patiesība-meli”.
Patiesība ir tajā, ka viss, „rūgtais-saldais”, nāk no viena Spēka un tikai man par labu, patiesībai. Rūgtās un saldās sajūtas tiek dotas tam nolūkam, lai pāri rūgtumam es sevi virzītu uz patiesību.
Tā mēs pieradināmies tiekties uz Augstāko spēku, saprast to, sataustīt to personīgajās īpašībās: kā tas pret mums izturas, ko mums nes, ko prasa.
Tas prasa ticību, kas augstāka par zināšanām, uzticību, atdevi, kas atrodas pāri visai saņemšanai, pāri visām sajūtām. Rezultātā, tas prasa, lai mēs paceltos pār sajūtu „rūgts-salds” līdz nolūkam „patiesība-meli”.
Pateicoties tam, mēs atklājam un sākam saprast tā mērķi: tas vēlas, lai pret visu, kas atrodas realitātē, mēs izturētos tikai saskaņā ar nolūku, bet nevis sajūtām. Tad mums atklājas jauns sajūtu orgāns – atstarotā gaisma, hasadim, ticība, kas augstāka par zinībām. Šajā sajūtu orgānā mēs sākam atpazīt Radītāju, kurš sūta mums visas jūtas un situācijas, pāri kurām mums jāpaceļas, veidojot attieksmi pret viņu pāri jebkurām sajūtām.Mums kļūst skaidrs, ka viss darbs tiek veikts augstāk par egoismu, augstāk par sajūtām, kuras Radītājs veido mūsu egoistiskajā vēlmē. Tas viss nepieciešams tikai tam, lai mēs arvien vairāk attīstītu nolūku uz atdevi – „patiesība”. Tajā mēs dzīvosim un tajā baudīsim, virzot visu no sevis uz atdevi tuvākajam un Radītājam.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība | Add Comment →