Zoar, nodaļa “Vaiehi” (Vayechi), 462. p.: Laimīgi taisnie, kuri izpelnījušies to gaišā spoguļa augstāko gaismu, kas staro uz visām pusēm, pa labi un pa kreisi. Katrs no šiem taisnajiem saņem tam pienākošos daļu un katrs saņem pēc saviem darbiem, kurus darījis šajā pasaulē. Taču daži kaunas no tās gaismas, kuru saņēmis viņu biedrs, jo tā staro spēcīgāk. Mēs vēlamies izzināt visas šīs detaļas, saprast, kur tās atrodas, kur ir katra nosaukuma zars un sakne, šī nosaukuma garīgā īpašība, meklējam sevī visas šo īpašību gradācijas, par kurām runā Zoar. Protams, tās visas atrodas tikai mūsos, mūsu vēlmju nedzīvajā, augu, dzīvnieku un cilvēka līmenī, mēs sajūtam tikai realitāti, kas atrodas mūsu dvēseles iekšienē. Jo arī patreiz mēs atrodamies mūsu dvēseles iekšienē, šīs kli – vēlmes iekšienē un visas parādības norisinās tās iekšienē. Bet jebkurā gadījumā, kopā ar iekšējiem meklējumiem, mums pastāvīgi jāatrodas cerībā, ka apkārtējā gaisma iedarbosies uz mums un atvērs mums acis.
Ne ar prātu mēs vēlamies atklāt augstāko pasauli, atrast visas tās īpašību gradācijas, orientēties mūsu dvēselē, – mēs vēlamies, lai mums starotu, gaisma, kas labo. Tas tiek dēvēts “gaidīt glābšanu”. Ir teikts, ka pēc nāves dvēselei “debesīs” uzdod tikai divus jautājumus: “Vai tu nodarbojies ar Toru (vai izsauci attiecībā pret sevi labojošo gaismu)? Vai gaidīji glābšanu (kad tā tevi izlabos)?” – mums pastāvīgi jāatrodas tādā nolūkā.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, ZOAR | Add Comment →