Zoar, nodaļa “Vaiehi” (Vayechi), 675. p.: Zebulons izpelnījās, lai viņu svētītu Isašara priekšā, jo viņš, atraujot maizi no savas mutes, ielika to Isašara mutē. No šejienes seko, ka tas, kurš baro studējošo Toru, saņem svētību no augšienes un no apakšas. Neskatoties uz to, ka izpelnas tikt ielūgtam pie diviem galdiem, – tas, ko nav izpelnījies cits cilvēks, viņš izpelnas vēl bagātību un svētību šajā pasaulē un daļu izpelnas nākamajā pasaulē. Zoar stāsta par saikņu veidiem, kas eksistē starp dvēselēm. Jo tikai tas mums slēpts, to nepieciešams mums atklāt. Saiknē starp dvēselēm – tie ir atdeves, vēlmes dot, spēki, bet katras dvēseles iekšienē – egoistiska vēlme baudīt.

Sanāk, ka, ja strādājam katrs savā vēlmē, lai realizētu to atdeves veidā citiem, tas nozīmē, ka mēs strādājam ar pareizo vēlmi/ kli, kas apgādāta ar ekrānu, lai izveidotos savstarpējās atdeves saikne ar visiem. Tā strādā vēlmju sistēma, proti, katras dvēseles parcufs, attiecīgi pret citām dvēselēm/parcufim. Saiknē starp tām atklājas savstarpējā atdeve un tās kopējais spēks – Radītājs. Taču katras dvēseles iekšienē paliek tās dabiskā vēlme baudīt. Zoar runā ne par vēlmi baudīt, kas ietverta katrā no mums, bet par notiekošo starp mums, kur mēs atklājam mūs saistošo tīklu. Sākumā šis tīkls tiek dēvēts par Asija pasauli, pēc tam – Ecira, Brija, Acilut, Adam Kadmon un Bezgalības pasaule – bez gala, bez robežām saiknē starp mums. Atbilstoši saiknei starp mums, mēs atklājam tajā Radītāju, gaismu. Tāpēc Zoar Grāmatas lasīšanas laikā nepieciešams domāt par to, par ko stāsta Zoar – par saikni starp mums, kurā atklājas Radītājs.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, ZOAR | Add Comment →