Jautājums: Kāpēc visi atceras par 613 baušļiem, bet aizmirst, ka visu pārklāj vienīgais mīlestības bauslis?
Atbilde: Eksistē tikai viens bauslis, – proti, norādījums sasniegt mīlestību pret tuvāko. Jo ar to mēs sagatavojam dvēseles tilpni piepildījumam ar gaismu un vienotībai ar Radītāju sevī. “Mīlēt tuvāko kā sevi pašu” – tas nozīmē, apvienot visas pretējās un tev nīstamās vēlmes vienā un tādā veidā sasniegt varenību, kas ļauj atklāt Radītāju un savienoties ar Viņu. Ar to mēs pārvaram bezdibeni, kas mūs šķir no Viņa. Šis mīlestības bauslis tiek dalīts divās daļās: “atgriešanās ar trīsām” (binas līmenis) un “atgriešanās ar mīlestību” (keter līmenis). Uz visām manām domām un vēlmēm man jāveic šie divi secīgie labojumi, viens aiz otra. Pirmais labojums – pārtraukt ienīst tuvāko! Jo sākotnēji es ienīstu viņu. Izlabojot naidu, es izeju pusi ceļa – no negatīvā stāvokļa, no naida, sasniedzot neitrālo stāvokli, nulli. Tā ir pakāpe (GAR de-Binas īpašība), kurā, paceļoties pāri visai savai milzīgajai egoistiskajai vēlmei, es sev neko nevēlos. Es nevēlos nodarīt tuvākajam nekādu ļaunumu! Kaut gan man atklājas, ka pilnīgi nesodīti varu tiem atņemt un viņus iznīcināt – taču es neko nevēlos, lai tikai neaizskartu nevienu.

Pēc tam no šīs pakāpes (GAR de-Bina) es paceļos līdz mīlestības pakāpei un laboju savas vēlmes līdz atdeves līmenim (ZAT de-Bina). Zat de-Bina – tā ir garīgā parcufa dzemde un tāpēc es vēlos visiem dot un visus piepildīt. Tādā veidā no naida es sasniedzu mīlestību. Rezultātā sanāk, ka eksistē tikai mīlestības bauslis, kuru sasniedzam mērojot divus soļus. Jo sākotnēji esam pretēji mīlestībai un vispirms mums jāsasniedz neitrāls stāvoklis, – bet pēc tam jau jāpaceļas augšup līdz mīlestībai.613 baušļi – tie ir vienas vēlmes baudīt labojumi, kurai piemīt vairums īpašību un tādējādi prasa daudzveidīgas labošanās, bet tās visas domātas tam, lai sasniegtu mīlestību. Taču man visu laiku jādomā par šo gala mērķi, citādi nepievilkšu sev gaismu, kas atgriež pie avota.Tādēļ pastāvīgi jādomā par galīgo, izlaboto stāvokli, kurā ES, mani labojošā gaisma, Radītājs (Israēls, Tora un Radītājs) – vienots veselums.Šķiet, kādēļ man patreiz jādomā par Radītāju, Viņš no manis tik tālu – ļaujiet vispirms sakārtot manas attiecības ar cilvēku sabiedrību?!Taču mēs nespēsim neko izlabot sabiedrībā, kamēr nepievilksim gaismu, kas atgriež pie avota. Tieši tai jāveic labošana, bet labojošā gaisma – tas arī ir Radītājs un nedrīkst par Viņu aizmirst.Tādējādi visos “613” labojumos vienmēr jābūt domas par “mīlestība pret tuvāko” klātbūtnei –  mīlestības pret Radītāju galvenajam bauslim. Bez tā mēs nepievelkam apkārtējo gaismu un neko nelabojam, nesavienojam.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība | Add Comment →