Zoar, nodaļa “Vaiehi” (Vayechi), 442. p.: Labošanās beigās, kad tiks izlabota visa Malhut, tad atgriezīsies zivug GAR de-GAR – tas ir, (Radītājs) ienāks augstākajā Jeruzalemē. Ar to tiek paskaidroti vārdi: “Es zvērēju Dāvidam, Manam vergam”. Tas – zvērests par to, ka (Radītājs) neienāks augstākajā Jeruzalemē, kamēr nienāks Israēls zemākajā Jeruzalemē.
Runa iet par triju līniju labošanu. Divas līnijas, divus spēkus mēs saņemam no augšienes. Taču spēja noskaldīt kreiso līniju, pievilkt labo, pēc tam savienot labo un kreiso pareizā veidā vidējā līnijā, – to visu mēs saņemam tikai saskaņā ar modeli, formulu, ko atklājam starp mums. Jo es nezinu, kas ir vidējā līnija. Man to neatklāj gatavā veidā no augšienes, citādi man nebūs kur sevi veidot no jauna, realizēt savu meklējumu, pielikt pūles, veikt atklājumus ceļā. Vidējā līnija – tas ir kaut kas ļoti neskaidrs. Tev deva divus spēkus – lūdzu! Taču gan ar vienu, gan otru iespējams izpostīt pasauli. Kā mēs nonākam pie stāvokļa, kurā atrodam pareizo divu līniju savienojumu – ekrānā de-hirik, no augšas uz leju? Kā vispār mēs uzsākam šo divu pretējo līniju savienošanu?
Šeit – darbs tieši starp dvēselēm, jo tikai saiknē starp tām iespējams to realizēt. Labā un kreisā līnijas eksistē dabisko spēku veidā, bet vidējo līniju var sākt veidot tikai saiknē ar dvēselēm. To var nosaukt par “grupas psiholoģiju”. Savstarpējos meklējumos mums jāatrod risinājums, kā izveidot pareizo savienojumu, pareizo šo divu līniju sajaukumu saiknē starp mums. Mūsu darba pārbaude ir tajā apstāklī, ka, ja starp mums mēs atklājam pareizo nolūku, atdeves dēļ Radītājam, ar ko notiek atklāšana, – tad mēs sasniedzam vidējo līniju un saņemam iespēju pareizi izmantot šīs divas līnijas.

Avots krievu valodā

Filed under: ZOAR | Add Comment →