Jautājums: Kāpēc kabalisti tīšuprāt sajaukuši mums galvu, sarakstot savas grāmatas ar tādiem vārdiem, it kā runa iet par materiālo pasauli?
Atbilde: Tas darīts tādēļ, lai no šī sajaukuma tu sāktu izprast patiesību. Nesajaucot galvu, tu tā arī neko nesapratīsi. Tādējādi kabalisti uzrakstījuši tik daudz grāmatu, jo mums jānonāk pie atklāsmes, balstoties uz tās pretstatu: no vēlmes baudīt – līdz vēlmei dot.
Tomēr starp šīm vēlmēm ir milzīgs bezdibenis. Mēs domājam: nav taču grūti nomainīt plusu pret mīnusu – taču viss nav tik vienkārši! Visas domas un vēlmes savstarpēji saistītas viena ar otru un mums nepieciešams iziet cauri šim juceklim. Katra neskaidrība – tas ir jautājums, kurš man jāatrisina. Nonākt pie jautājuma, tas jau ir pusceļš uz atklāšanu, ja ne vairāk. Tāpēc visi stāvokļi, kurus izeju – bezpalīdzīgs, tumsā un nespēkā – ir absolūti obligāti.
Es nespēju iedomāties, kā var sasniegt patiesību, neizejot cauri visām šīm kļūdām un mānīgajiem priekšstatiem, kuri nav patīkami jūtām, nav saprotami saprātam, pateicoties kuriem mēs attīstamies. Tikai tā iespējams savienot plusu ar mīnusu – Radītāja vēlmi dot un radījuma vēlmi saņemt – caur visu šo sistēmu, kuru izejam cauri trimdām un apslēptībām, pilnīgu jucekli. Tad es paveros atpakaļ uz noieto un redzu, ka nebija iespējams atcelt nevienu mirkli. Novērs vienu mirkli no visa ceļa – un nekas vairs nav saprotams! Nebūs pilnības beigās – mēs to neizpratīsim un neatklāsim. Tādējādi viss notiekošais ir nepieciešams. Nebūtu iespējams uzrakstīt Zoar citādi. Cilvēks nespēj iemācīties nekļūdoties. Viņam jāatklāj pretstats patiesībai. Tāpat, kā mācām bērnus – mēs sajaucam viņiem galvu un ļaujam kļūdīties, lai no kļūdām viņi mācītos – tad nekļūdīsies dzīvē. Šeit arī ir attīstības atšķirība – ciešanu ceļā vai apgūstot Kabalas zinātni.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Mācāmies kabalu, ZOAR | Add Comment →