Jautājums: Kur notiek kvantu fizikas un kabalas saplūsme, par ko Jūs tik bieži runājat?
Atbilde: Kvantu mehānika eksperimentu rezultātā bija spiesta pieslēgt novērojumu rezultātam novērotāju, pieņemt to faktu, ka notiekošais, sajūtamais, atkarīgs no novērojamā un novērotāja un nenotiek pats par sevi, bet atkarīgs no tā, kas novēro, kā novēro un vispār, vai kāds novēro.
Novērotājs ir aktīvā un notiekošā noteicošā daļa. Tas ir, mēs nekad neredzam pasauli bez mūsu līdzdalības. Pasaule – atrodas tikai mūsos, novērotājos, sajūtošajos.
Kabalā šis likums ir zināms un aprakstīts jau pirms tūkstošiem gadu, kā viss “atklājas, tiek izpētīts, aprakstīts tikai atbilstoši attiecīgā cilvēka sajūtām”, bet ārpus viņa mēs nevaram runāt par to, ka vispār kaut kas eksistē. (Skat. Bāls Sulams. Ievads Zoar Grāmatai)
Vēl viens kvantu pasaules likums (mūsu pasaules gaismas pasaules likums): viena daļa spēj vienlaikus atrasties divās vietās. Nevis vienā mirklī pārvietoties no vienas vietas uz citu, bet vienlaikus atrasties divās vietās. Kabalā tiek noteikts, ka vietas nav, bet novērojamais norisinās tikai novērotāja uztverē, kurš sajūt sevi kā eksistējošs “laika – telpas – pārvietošanās” ierobežojumos, ietvaros, kas neeksistē ārpus mums.

Avots krievu valodā

Filed under: Kabala, Realitātes uztvere | Add Comment →