Zoar stāsta par “nākošo pasauli” un “šo pasauli”, bet nedomājiet, ka runa iet par mūsu materiālo pasauli. Zoar nevienu vārdu nerunā par fiziskajiem ķermeņiem un mums sajūtamo pasauli. Viss, kas ar mums notiek, garīgajā vispār netiek ņemts vērā. Viss, kas norisinās vēlmē saņemt sevis dēļ nedzīvajā, augu, dzīvnieku līmeņos – Kabalā netiek aprakstīts, jo nav izlabojams. Labojamas ir tikai cilvēku attiecības, lai panāktu savstarpējo vienotību un vienotību ar Radītāju. Kad Zoarā rakstīts “šī pasaule”, it kā šķiet fiziskas darbības, cilvēki, – ar to tiek domāti vēlmes dažādie veidi cilvēkā. Kabala nodarbojas tikai ar vēlmju labošanu. Radītājs radīja vēlmi, un to Viņš vēlas novest līdz savai līdzībai. Taču mūsu fiziskais ķermenis ir tikai mūsu šīs vēlmes eksistences sajūta. Visa šīs pasaules nedzīvā, augu un dzīvnieku daba – tā ir ārējā tās pašas vēlmes forma, kura nav labojama.
Mūsu pasaulē nav ko labot! Pats dižākais kabalists un visparastākais cilvēks veidoti no vienas miesas. Var pārstādīt orgānus no viena otram un nav nekā svēta vai nicināma šajos ķermeņos – gan viens, gan otrs mirs. Viss sākas tikai no garīgās vēlmes, kurā ir nolūks sevis dēļ, vērsts pret Radītāju, kas tiek dēvēts par nešķīstību, – un svētums, vēlme atdeves dēļ, Radītāja dēļ. Taču runa iet tikai par vēlmi, nevis materiālo ķermeni. It kā es būtu novietojis sev priekšā speciālu filtru, kurš aiztur šīs pasaules matēriju un liek redzēt tikai garīgo matēriju – atdeves vēlmes. Mēs apgūstam Kabalas zinātni, proti, par tām vēlmēm, kuras jāpielīdzina Radītājam un pārējās vēlmes – izzudīs.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Realitātes uztvere, ZOAR | Add Comment →